Apraksti
Zālaugi  Tauriņzieži Lopbarības zālāju sēklu maisījumi   Tauriņzieži ir augstvērtīgi lopbarības augi ar augstu olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu saturu.
• Palielina proteīna saturu lopbarībā, kas ir īpaši svarīgi piena lopkopībā • Barības kvalitātes izmaiņas, atkarībā no augu attīstības fāzes nav tik straujas (tauriņziežu zelmeņiem lēnāk samazinās lopbarības kvalitāte, nekā stiebrzāļu zelmeņiem) • Pateicoties slāpekli fiksējošo gumiņbaktēriju darbībai tie nodrošina sevi ar slāpekli, tādejādi ļaujot ietaupīt uz mēslojuma rēķina • Spēcīga sakņu sistēma nodrošina augu labāku apgādi ar ūdeni, līdz ar to tie vienmērīgi ataug visa veģetācijas perioda garumā, labāk pacieš sausumu. • Tie uzlabo augsnes struktūru un ir labs priekšaugs citiem laukaugiem • Tie ir arī labi nektāraugi • Tos var izmantot kā zaļmēslojuma augus Veidojot zelmeņus ar augstu tauriņziežu īpatsvaru jāņem vērā, ka augstā proteīna satura dēļ lopbarību grūtāk iekonservēt, to arī grūtāk sagatavot sienam. Ganībās jāuzmanās, lai lopi nesaslimtu ar timpāniju. Pie virszālēm var pieskaitīt sarkano un bastarda āboliņu, lucernu, austrumu galegu. Pie apakšzālēm – balto āboliņu, ragainos vanagnadziņus.  Austrumu galega Stiebrzāles Austrumu galega (Galega orientalis) ir daļēji stīgojoša ar spēcīgi attīstītu sakņu sistēmu. Tā ir ilggadīga, zelmenī turas 15 un vairāk gadus. Augi ir labi aplapoti un lapas stipri turas pie stublājiem. Dod ļoti augstvērtīgu, ar proteīnu bagātu lopbarību. Galegai nepieciešamas neitrālas, kaļķi saturošas augsnes. Ziemcietība laba. Sējas gadā attīstās ļoti lēni, tāpēc pirms sējas rūpīgi jāsagatavo augsne veicot nezāļu iznīcināšanu, pamatmēslošanu. Pilnu ražu dot tikai sākot ar 3 audzēšanas gadu. Galegai raksturīga agra un intensīva ataugšana pavasarī, tā ražu dod jau maija pirmajā pusē. Veģetācijas periodā dod 2 – 3 pļāvumus. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem. Galega satur alkoloīdu (zemāks tas ir ziedpumpuru veidošanās fāzē), tāpēc mājdzīvnieki jāpieradina pie tās garšas.
Izsējas norma 25 - 30 kg/ha. ! Sēklas pirms sējas obligāti jāapstrādā ar nitragīnu. Baltais amoliņš (Melilotus alba) ir divgadīgs augs ar spēcīgu sakņu sistēmu. Izmantojams gan kā nektāraugs, gan zaļmēslojuma augs. Pārsvarā to izmanto kā nektāraugu, jo tā ziedi izdala daudz nektāra un tas ilgi zied. Lopbarībā izmanto mazāk, jo augi satur ēteriskās vielas - kumarīnu, kas piedod īpatnēju garšu un lopi to nelabprāt ēd. Labi aug vāji skābās, neitrālās vai kaļķotās augsnēs. Pacieš ilgstošu sausumu. Jāuzmanās lai amoliņš nepāraugtu virsaugu. Amoliņa sēklas nogatavojas nevienmērīgi, tāpēc, lai nepiesārņotu augu sekas laukus ar balto amoliņu, to vēlams audzēt atsevišķos laukos ārpus augu sekas.  Baltais āboliņš (Trifolium repens) ir stīgotāja apakšzāle. Ilggadīgs, bieži sastopams savvaļā. Tas necieš noēnojumu un ilgstošu sausumu. Vislabāk padodas mēreni mitrās, ar kaļķiem un trūdvielām bagātās augsnēs, var paciest applūšanu. Laba ataugšanas spēja gan pēc noganīšnas, gan nopļaušanas. Pacieš nomīdīšanu un zemu apganīšanu. Agrs, zied maijā un turpina ziedēt līdz rudenim. Ziemcietība vidēja. Kopā ar pļavas skareni ir svarīgs ilggadīgo ganību augs.
Ir liellapu un sīklapu šķirnes.  Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum) ir skarjceru, vidēji agrīns augs. Tas ir ilggadīgāks un salīdzinoši pieticīgāks nekā sarkanais āboliņš. To var audzēt mazāk auglīgās un skābākās augsnēs. Bastarda āboliņam ir seklāka sakņu sistēma, tāpēc tas aug arī nenosusinātās, mitrākās augsnēs. Labi aug kūdras augsnēs, taču ražības ziņā atpaliek no sarkanā āboliņa. Ilgāk saglabā augstu barības vērtību (līdz pat ziedēšanas beigām). Zaļie augi ir rūgteni, un dzīvnieki tos sliktāk ēd, tāpēc vēlams audzēt jauktos zelmeņos kopā ar stiebrzālēm. Labs nektāraugs. Lucerna (Medicago sp.) ir skrajceru augs, vidēji agrīna, piemērota galvenokārt velēnu karbonātu augsnēm, jo tai vajadzīgas neitrālas un kaļķi saturošas augsnes. Lucerna ir ilggadīgs, augstvērtīgs lopbarības augs ar ļoti labu lopbarības kvalitāti. Lucernai ir dziļa sakņu sistēma, tāpēc tā dod labu ražu arī sausās vasarās. Lucernai ir raksturīga spēcīga cerošana, tā ir ātraudzīga un pēc nopļaušanas labi ataug. Lucerna ir jutīga pret bieži atkārtotu jauno dzinumu noplūkšanu vai zemu nopļaušanu, kas to novājina. Ganīšanai vēlams izmantot lucernas atālu. Lai lucerna labāk pārziemotu, to pēdējo reizi pļauj septembra beigās, oktobra pirmajā pusē. Tā uzlabo augsnes struktūru un auglību, ir labs priekšaugs citiem kultūraugiem.
Izsējas norma 20 - 25 kg/ha. ! Sēklas pirms sējas obligāti jāapstrādā ar nitragīnu.  Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus) ir cerojoša apakšzāle. Tas ir daudzgadīgs, mazāk prasīgs lopbarības augs, kas Latvijā vairāk pazīstams kā savvaļas augs. Labi aug arī skābākās augsnēs. Pateicoties dziļajai sakņu sistēmai labi pacieš sausumu. Agrs, zied no maija līdz rudenim. Labi ataug, nocietē lēnāk nekā citi tauriņzieži, līdz ar to dzīvnieki tos labprāt ēd. Mitros zelmeņos neizraisa lopiem saslimšanu ar timpāniju.  Sarkanais āboliņš (Trifolium pratenese) ir vērtīgs skrajceru lopbarības augs, tam ir plašas audzēšanas iespējas. Labi padodas iekultivētās, nosusinātās augsnēs ar pietiekamu kaļķa saturu. Nepiemērotas ir vieglas smilts un skābas augsnes. Kūdras augsnēs āboliņam ir vājāka ziemcietība. Salīdzinoši labi pacieš sausumu.
Sarkanam āboliņam ir divas formas – agrīnais un vēlīnais. Agrīnais sarkanais āboliņš izmantojams vienu līdz divus gadus. Sāk ziedēt jūnija pirmajā pusē. Veģetācijas periodā var iegūt 3 pļāvumus. Pirmajā audzēšanas gadā attīstās straujāk, nekā vēlīnais sarkanais āboliņš. Vēlīnais sarkanais āboliņš izmantojams divus līdz trīs gadus. Sējas gadā āboliņš dīgst un aug lēni. Parasti iegūst divus pļāvumus, dod augstāku ražu nekā agrīnais āboliņš. Sāk ziedēt jūnija otrajā pusē.  Stiebrzāles ir augstražīgi lopbarības augi ar augstu barības vērtību, kas veido ilggadīgu un kvalitatīvu zelmeni. Kopumā stiebrzālēm raksturīga lielāka produktīvā ilggadība nekā tauriņziežiem, tās ir pieticīgākas arī augsnes prasību ziņā. Stiebrzāļu klātbūtne tauriņziežu zelmeņos nodrošina labāku un kvalitatīvāku skābbarības sagatavošanu. Tās ir svarīga un neatņemama ganību zeļmeņu sastāvdala.
Veidojot zelmeņus ar augstu stiebrzāļu īpatsvaru jāņem vērā, ka tās pāraugot straujāk zaudē lopbarības kvalitāti, arī proteīna saturs zaļmasā ir zemāks nekā tauriņziežiem. Dažādām stiebrzāļu sugām ir atšķirīga ceru formas – stīgojošās, skrajceru un blīvceru stiebrzāles. Skrajceru stiebrzālēm cerošanas mezgls atrodas augsnē seklāk nekā stīgotājām zālēm, un sānu dzinumi veido īsu posmu ar cerošanas mezglu, no kura savukārt veidojas jaunie dzinumi, ar ko cers ātri paplašinās. Stīgojošām stiebrzālēm cerošanas mezgls atrodas dziļāk augsnē un tās attīsta garākus horizontālus dzinumus. Stīgojošās stiebrzāles ātri savairojas veģetatīvi un izveido biezu zelmeni. Virszālēm ir garāki, rupjāki labi lapoti ziedu stiebri visā stiebra garumā un tie ir garāki nekā apakšzāles. Apakšzāles ir īsākas ar īsiem, tieviem stiebriem, uz kuriem ir mazāk lapu. Apakšzālēm ir daudz piesakņu, kas dod lielu zāles ražu un spēj labi ataugt. Ganību zelmenim ir nepieciešamas kā virszāles tā apakšzāles, pļaujamajiem zālājiem pārsvarā izmanto virszāles. Aitu auzene  Aitu auzene (Festuca ovina) ir blīvceru stiebrzāle. Daudzgadīga, bieži sastopama savvaļā barības vielām nabadzīgās augsnēs. Labi aug sausās, smilšainās augsnēs.
Laba ziemcietība, sausumizturība. Pavasarī attīstās agri, ataugšanas spēja vāja. Aitu auzeni izmanto dekoratīvajos zālienos sausās un mazauglīgās augsnēs, kā arī zālienu ierīkošanai nogāzēs, un degradētās augsnēs.  Auzeņairenes (Festulolium) ir virszāles. Tās veidotas krustojot ganību vai daudzziedu aireni un pļavas vai niedru auzeni. Sakarā ar dažādajiem hibrīdu veidošanas variantiem auzeņairenēs var dominēt gan aireņu, gan pļavas auzenes gan niedru auzenes īpašības, un tās atšķiras gan no morfoloģiskā, gan no agronomiskā viedokļa. Auzeņairenes ir ziemcietīgākas un izturīgākas pret slimībām kā airenes un tām ir labāka ataugšanas spēja, un barības vielu kvalitātes ziņā tās pārspēj auzenes. Galvenais to popularitātes cēlonis ir, ka tās ir ziemcietīgākas par airenēm, īpaši daudzziedu aireni, kas nodrošina ilggadīgu augstas kvalitātes lopbarības ražu.
Latvijā selekcionētā šķirne ‘Saikava’ katalogā reģistrēta kā hibrīdā airene (Lolium x boucheanum). Tā ir ganību airenes, daudzziedu airenes un pļavas auzenes krustojums. Vārpas kā ganību airenei, tikai garākas, atālā veido daudz stiebru, tādēļ labāk piemērota pļaušanai nekā ganīšanai. Augstražīga, ļoti labi ataug, piemērota intensīvai izmantošanai, iegūstot vismaz 3 pļāvumus. Laba ziemcietība. Piemērota audzēšanai minerālaugsnēs. Kūdras augsnēs ir vājāka ziemcietība. Vidēji vēla, sāk ziedēt nedēļu vēlāk kā pļavas auzene, jūnija pirmajā pusē, piemērota sējai kopā ar agrīno sarkano āboliņu.  Ganību airene (Lolium perenne) ir skrajceru apakšzāle. Ganību airenes populācija sastāv no dažādiem biotipiem, kuriem ir atšķirīgas morfoloģiskās un bioloģiskās pazīmes. Atšķiras cera forma, lapu garums, platums un krāsojums, attīstības ātrums, ataugšanas un cerošanas spēja. Sastopami agrīnāki un vēlīnāki ganību airenes biotipi. Ganību airenei ir kultivētas gan diploīdas gan tetraploīdas šķirnes. Tetraploīdās šķirnes pārsvarā ir ar lielākām un garākām lapām, bet vājāk cerojošas kā diploīdās šķirnes un parasti tās ir ražīgākas kā diploīdās šķirnes. Diploīdām šķirnēm savukārt novērot labāka ziemcietība.
Augšanai piemērotas ir trūdvielām bagātas minerālaugsnes ar pietiekamu mitrumu. Necieš ilglaicīgu sausumu, slikti aug vieglās smilts augsnēs. Ziemcietība vidēja. Ganību airene ir viena no visproduktīvākajām un visvērtīgākajām lopbarības zālēm ar augstu kvalitāti. Tā proteīna satura ziņā līdzinās tauriņziežiem, ir ar labu apēdamību un sagremojamību. Tā ir bagātīgi aplapota, spēcīgi augoša. Ātri attīstās sējas gadā, labi cero un ļoti labi ataug pēc nopļaušanas vai noganīšanas. Visvairāk ražo pirmajos izmantošanas gados, kamēr lēnāk augošās apakšzāles vēl nedod pilnu ražu. Ganību airenei nepieciešamas bagātīgs mēslojums, īpaši atsaucīga tā ir uz slāpekļa mēslojumu. Vidēji agrīna. Tā ir pamatzāle daudzgadīgajās ganībās, dod augstu un kvalitatīvu ražu gan ganībās, gan pļaujamos zālājos.  Hibrīdā airene (Lolium x hybridum syn. Lolium boucheanum) ir virszāle. Hibrīdās airenes selekcionētas krustojot ganību aireni ar daudzziedu aireni. Eiropā tās ir jau sen pazīstami un plaši izplatīti zālaugi, taču Latvijā tās ir jaunas un maz pazīstamas. Hibrīdās airenes ir kā starpposms starp ganību aireni un daudzziedu aireni gan augšanas parametru, gan ražīguma, gan izturīguma ziņā. Arī temperatūras, mitruma, augsnes prasību ziņā hibrīdās airenes atrodas starp daudzziedu un ganību aireni. Galvenā hibrīdo aireņu priekšrocība ir tām piemītošā labākā ziemcietība nekā daudzziedu airenēm un to lielākā ražība salīdzinājumā ar ganību aireni gan pļaujamos, gan ganību zelmeņos. Tām raksturīga laba ataugšanas spēja pavasarī, kā arī vasaras otrajā pusē. Laba sausnas sagremojamība un laba barības kvalitāte.
Lietuvas ZPI nodarbojas ar hibrīdo aireņu šķirņu selekciju, taču to galvenā problēma ir ziemcietība, kas ir zemāka nekā ganību airenei. Latvijā nav selekcionētas hibrīdās airenes šķirnes un galvenā to izmantošanas problēma arī Latvijā ir to ziemcietība, līdz ar to arī noturība zelmenī un samazināta ražība.  Kamolzāle (Dactylis glomerata) ir skrajceru virszāle ar bagātīgi lapotiem dzinumiem. Daudzgadīga, ražo 6 – 10 gadus. Izvēlīga augsnes apstākļu ziņā. Kamolzālei ir spēcīga sakņu sistēma, tā labi aug sausās smilts augsnēs un noderīga ilggadīgu zelmeņu veidošanai vietās, kur pārējās zāles iznīkst. Dod labu ražu arī ilgstošāka sausuma periodos. Tai nepieciešams bagātīgs slāpekļa mēslojums. Labvēlīgos apstākļos kamolzāle ir agresīva un nomāc citas zelmeņa zāles, tāpēc vislabāk to audzēt tīrsējā.
Kamolzāle neaug blīvās, skābās augsnēs un vietās ar augstu gruntsūdens līmeni, slikti pacieš applūšanu. Jutīga pret pavasara salnām, un rudens nakts salnām. Slikti aug kūdras augsnēs. Agra, piemērota pļaujamo un ganību zālāju ierīkošanai. Zāle labi ataug. Barības kvalitāte laba, tomēr pāraugot to strauji zaudē un pāraugušu kamolzāli lopi labprāt neēd.  Miežabrālis (Phalaris arundinacea) ir stīgojoša virszāle. Daudzgadīgs, sētajos zālājos ražo līdz 10 gadiem. Laba ziemcietība. Augu garums līdz 2 m. Klimata ziņā neizvēlīgs. Pacieš ilgstošu applūšanu. Spēcīgā sakņu sistēma ļauj paciest arī sausuma periodus. Vislabāk aug ar kaļķi bagātās augsnēs, arī kūdrājos, kur ir augsts gruntsūdens līmenis. Pilnu ražu dod 3. gadā pēc sējas. Miežabrālis satur alkaloīdus, tādēļ zaļā veidā lopi to ēd nelabprāt. Pāraugušā zālē un nabadzīgos apstākļos augušie augi ir vairāk piesātināti ar alkaloīdiem. Noder pļaujamo zālāju ierīkošanai siena vai skābbarības iegūšanai. Ganībām neizmanto, jo slikti pacieš noganīšanu. Ataugšanas spēja vidēja.
Agrs ir iespējams iegūt agru zaļās masas ražu. Noder augsnes aizsardzībai pret ūdens eroziju.  Niedru auzene (Festuca arundinacea) ir skrajceru arī stīgojoša virszāle.
Daudzgadīga, sētajos zālājos ražo 8 - 10 gadus. Augu garums līdz 1,5 m. Pieticīga augsnes prasību ziņā, var augt mazauglīgās augsnēs. Piemērota audzēšanai mitrākās pļavās. Niedru auzenei ir spēcīga sakņu sistēma un tā izceļas arī ar savu sausumizturību. Laba ziemcietība, agrīna. Augstražīga, ataugšanas spēja laba. Tās izmantošanu ierobežo samērā asās un rupjās lapas un stiebri. Tā ir vairāk piemērota konservētās lopbarības ražošanai, ganībām mazāk piemērota. Agra, pāraugot ļoti strauji zaudē lopbarības kvalitāti.  Pļavas auzene (Festuca pratensis) ir skrajceru virszāle. Daudzgadīga, piemērota pļaujamo un ganību zālāju ierīkošanai. Pieticīga, labi pacieš sausumu, spēj labi pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem. Vislabāk padodas irdenās, trūdvielām bagātās, pietiekoši mitrās minerālaugsnēs, kā arī iekoptos, nosusinātos zāļu purvos, necieš no īslaicīgas applūšanas. Kvalitatīvas ražas ieguvei nepieciešamas pietiekams minerālvielu nodrošinājums. Augsta barības vērtība, veido noslēgtu zelmeni, teicami ataug. Labi pacieš nomīdīšanu, tāpēc to var izmantot ganību zelmeņos. Laba ataugšanas spēja. Vidēji agra, zied jūnija sākumā, piemērota sējai kopā ar agrīno sarkano āboliņu. Pļavas skarene (Poa pratensis) ir stīgotāja apakšzāle, Daudzgadīga, bieži sastopama savvaļā. Nav izvēlīga augsnes ziņā, taču vislabāk padodas irdenās trūdvielām bagātās smilšmāla, mālsmilts un smilts augsnēs. Labi aug arī kūdras augsnēs, pacieš applūšanu. Ļoti laba ziemcietība. Lopbarības kvalitāte laba, ar labu sagremojamību un apēdamību. Pavasarī attīstās agri un zied jūnija sākumā. Pilnu ražu dod 3. gadā pēc sējas. Izteikta spēja veidot blīvu un noslēgtu zelmeni, tāpēc tā ir neatņemama sastāvdaļa ilggadīgu ganību zelmeņu ierīkošanā. Pēc noganīšanas vai nopļaušanas ļoti labi ataug. Pļavas skareni plaši izmanto arī dekoratīvo zālienu ierīkošanā. Timotiņš (Phleum pratense) ir skrajceru vitszāle. Daudzgadīgs, ražo 4 – 6 gadus un ilgāk. Pieticīgs, labi spēj pielāgoties augšanas apstākļiem. Viena no izturīgākajām stiebrzālēm kūdras augsnēs, labi pacieš mitrākas, īslaicīgi applūstošas pļavas. Vislabāk aug trūdvielām bagātās smilšmāla, mālsmilts augsnēs. Ļoti laba ziemcietība. Timotiņš labi piemērots pļaujamos zālājos, mazāk ganībās, tomēr labās ziemcietības un pieticības dēļ der arī ganībām. Ataugšanas spēja ir vidēja. Vēlīns, piemērots sējai kopā ar vēlīno sarkano āboliņu. Viengadīgā airene (Lolium multiflorum Lam. var. westerwoldicum) ir skrajceru virszāle ar bagātīgi lapotiem dzinumiem. Viengadīgā airene nav izvēlīga augsnes prasību ziņā. Vislabāk tā padodas iekoptās smilšmāla un nosusinātās kūdras augsnēs, kultivētos zāļu purvos. Priekšauga ziņā nav izvēlīga, pacieš pavasara salnas. Ļoti vērtīgs, augstražīgs lopbarības zālaugs, kas izceļas ar sevišķu ātraudzību un ļoti labu ataugšanas spēju. Barības vērtības ziņā pārsniedz citas stiebrzāles, jo satur vairāk kopproteīna un citas vērtīgas barības vielas. Viengadīgās airenes labi attīstītā sakņu sistēma nodrošina augsnes auglības uzlabošanu.
Viengadīgo aireni audzējot tīrsējā izsējas norma 25 – 30 kg/ha. Pirmo pļāvumu var iegūt jau 45 – 55 dienas pēc sējas. Dod trīs pilnvērtīgus pļāvumus veģetācijas sezonā. Tā kā viengadīgā airene ir ļoti ražīga, tīrsējas zelmeņus ir ekonomiski izdevīgi izmantot rituļu skābbarības ražošanai. Viengadīgo aireni var izmantot kā virsaugu pasētam daudzgadīgam zālājam, ja jau sējas gadā nepieciešams iegūt zāles lopbarību. Lai pasētais daudzgadīgais zālājs labi attīstītos, viengadīgās airenes izsējas normai nevajadzētu pārsniegt 12 – 15 kg/ha. Tā kā viengadīgā airene labi pacieš virsauga noēnojumu, spēcīgi cero, to var sēt kopā ar mistru. Šādi var ievērojami palielināt zaļās masas ražu no izmantotās platības, jo pēc mistra novākšanas strauji ataug un vasaras otrajā pusē dod labu ražu.  Sarkanā auzene (Festuca rubra) ir stīgotāja apakšzāle ar spēju veidot skrajus cerus. Daudzgadīga, brīvā dabā sastopama gandrīz visos dabiskajos zālājos. Sarkanā auzene ir neizvēlīga augsnes ziņā, tā aug gan sausās smilšainās augsnēs, kas ir skābākas, gan mitrās un kūdrainās augsnēs. Ražības un barības vērtības ziņā sarkanā auzene atpaliek no citām stiebrzālēm, taču lielās pieticības dēļ to var audzēt vietās, kuras nav piemērotas prasīgākām kultūrām. Pilnu ražu dod 2. vai 3. gadā pēc sējas. Laba ziemcietība. Pēc noganīšanas un nomīdīšanas labi ataug. Agra, ziedēt sāk jau jūnija pirmajā pusē. Piemērota pļaujamo un ganību zālāju ierīkošanai. Sarkano auzeni plaši izmanto dekoratīvo zālienu ierīkošanā. Piedāvājam kvalitatīvu tauriņziežu un stiebrzāļu sēklu maisījumus ražīgas un augstvērtīgas lopbarības ieguvei. Maisījumi sastādīti vadoties no Latvijas zinātnieku atzinumiem, praktiskām pārbaudēm, kā arī ārzemju speciālistu ieteikumiem.
Šogad piedāvājam Jums jaunu zālāju sēklu maisījumu, kas speciāli paredzēts aitkopjiem:
G/6 ganību ierīkošanai aitām Maisījumi pļaušanai Zāliens, maisījumi apzaļumošanai P1 Maisījumi ganīšanaiP/1 Vēlīnai izmantošanai. Augstražīgs un izdevīgs maisījums pļaujamo zālāju ierīkošanai, ja vēlaties vairākus gadus iegūt teicamu zāles ražu. Maisījums ar 40-45% āboliņa īpatsvaru nodrošina ar olbaltumvielām bagātu lopbarību, ir lielisks priekšaugs citiem laukaugiem. Izsējas norma 20 – 25 kg/ha.
Sastāvs: sarkanais vēlais āboliņš 40-45 % timotiņš 55-60 % P/2 Ļoti pieprasīts, plastisks, daudzgadīgs maisījums zāles lopbarības ieguvei, to arī var izmantot arī ganīšanai. Sastāvs uzlabots izmantojot jauno, perspektīvo stiebrzāli – hibrīdo aireni, kas barības kvalitātes ziņā līdzvērtīga ganību airenei un izceļas ar augstu ražību un noturību zelmenī, ziemcietību. Piemērots gan vidēji agrai, gan vēlai pļaušanai. Iespējams iegūt līdz 3 pļāvumiem gadā. Izmantojams minerālaugsnēs. Piemērots audzēšanai nabadzīgākās augsnēs. Izsējas norma 20 – 25 kg/ha.
Sastāvs: sarkanais vid. agrais āboliņš 25-30 % pļavas auzene 20-25 % hibrīdā airene 20-25 % timotiņš 25-30 % P/3 Daudzgadīgs, ražīgs maisījums ar 50% tauriņziežu īpatsvaru, kas nodrošina olbaltumvielām bagātas kvalitatīvas lopbarības ieguvi. Maisījuma sastāvā ir lucerna, kas ir pasaulē atzīts, augstražīgs, ilggadīgs tauriņziežu lopbarības augs. Maisījums paredzēts zālāju ierīkošanai vidēji smagās augsnēs ar pietiekamu kaļķu saturu. Lucerna dod labu ražu arī sausās vasarās, ļaujot iegūt trīs pļāvumus. Laba ziemcietība, teicams augu sekā. Izsējas norma 20 – 25 kg/ha.
Sastāvs: sarkanais vid. agrais āboliņš 15-20 % lucerna 25-30 % timotiņš 50-55 % P/4 Divgadīgs, augstražīgs maisījums, kas pateicoties viengadīgai airenei nodrošina ne tikai augstu zaļās masas ražu, bet arī uzlabo lopbarības kvalitāti jau sējas gadā, kā arī pirmajā izmantošanas gadā, kad ražu dos agrais āboliņš. Abos gados var iegūt trīs ražas no viena lauka. Ir lielisks priekšaugs citiem laukaugiem, nodrošinot augsnes auglības uzlabošanu. Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.
! Sējamas bez virsauga Sastāvs: sarkanais agrais āboliņš 35-40 % timotiņš 20-25% viengadīgā airene 40-45 %  P/5-z Maisījums paredzēts pļaujamo zālāju ierīkošanai siena un skābbarības gatavošanai zirgiem. Satur stiebrzāles, kas nodrošina ogļhidrātiem bagātas lopbarības ieguvi. Piemērots audzēšanai dažāda tipa augsnēs, arī vieglākās un sausākās augsnēs. Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.
Sastāvs: hibrīdā airene 30 % timotiņš 30 % pļavas auzene 20 % niedru auzene 15 % sarkanā auzene 5 % P/6 Mitrām, kūdrainām augsnēm paredzēts daudzgadīgs maisījums. Piemērots agrai un vidēji agrai izmantošanai. Svarīgi nenovilcināt pļaujas laiku, lai varētu iegūt augstas kvalitātes lopbarību! Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.
Sastāvs: bastarda āboliņš 15-20 % miežabrālis 20-25 % niedru auzene 25-30 % pļavas auzene 30-35 %  G1 Maisījumi kombinētai izmantošanaiG/1 Universāls augstražīgs maisījums piemērots plašam agrofona spektram. Īpaši piemērots ganīšanai, jo satur ganībām nepieciešamās apakšzāles. To pļaujot var iegūt lielisku lopbarības ražu, jo tā sastāvā ir plašs spektrs virszāļu. Daudzgadīgs, šo zālāju var izmantot vairāk nekā 5 gadus.
Izsējas norma 30 – 35 kg/ha. ! Šis maisījums uzrādījis vislabākos ražas rezultātus izmēģinājumos Latvijā! Sastāvs: sarkanais vēlais āboliņš 10-15 % baltais āboliņš 7 - 10 % pļavas auzene 15-20 % timotiņš 15-20 % ganību airene 15-20 % sarkanā auzene 10-15 % pļavas skarene 5 -10 % G/2 Maisījums piemērots vieglām un smilšainām augsnēm, ganību, kā arī pļaujamo zālāju ierīkošanai, daudzgadīgai izmantošanai. Nodrošina teicamu barības kvalitāti. Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.
Sastāvs: sarkanais vid.agrais āboliņš 7- 10 % baltais āboliņš 7 - 10 % pļavas auzene 20-25 % timotiņš 15-20 % sarkanā auzene 25-30 % pļavas skarene 15-20 % G/3 Ražīgs maisījums ar augstu tauriņziežu, īpaši lucernas īpatsvaru. Tas nodrošina olbaltumvielām bagātas kvalitatīvas lopbarības ieguvi. Maisījums paredzēts vidēji smagām, neitrālām līdz sārmainām augsnēm. Daudzgadīgai izmantošanai, dod labu ražu arī sausās vasarās.
Izsējas norma 30 – 35 kg/ha. Sastāvs: sarkanais vid.agrais āboliņš 3 - 5 % baltais āboliņš 7 – 10 % lucerna 15 -20 % pļavas auzene 20-25 % timotiņš 15-20 % ganību airene 20-25 % pļavas skarene 5-10 % G/4 Augstražīgs maisījums intensīvai izmantošanai. Piemērots vidēji smagām un smagām minerālaugsnēm. Nodrošina īpaši augstvērtīgu olbaltumvielām bagātu lopbarību ar labu sagremojamību. Sastāvā iekļauta hibrīdā airene, kas uzlabo zelmeņa ziemcietību un izturību, saglabājot maisījuma augsto barības kvalitāti. Kvalitātes ziņā līdzvērtīgs Eiropas valstu maisījumiem, bet izturības ziņā tos ievērojami pārspēj. Ja vēlaties iegūt augstu ražu, neaizmirstiet, ka zālājs jāmēslo un jākopj intensīvi. Šis maisījums ir atsaucīgs uz slāpekļa mēslojumu. Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.
Sastāvs: baltais āboliņš 17 –22 % pļavas auzene 10-15 % timotiņš 10-15 % ganību airene 25-30 % hibrīdā airene 20-25 %  G/5-z Daudzgadīgs maisījums īpaši piemērots zirgu ganību ierīkošanai. Zelmeni veido no stīgojošām un cerojošām stiebrzālēm, kas nodrošina labu zāles apēdamību un ogļhidrātiem bagātu lopbarību. Piemērots audzēšanai dažāda tipa augsnēs, arī vieglākās un sausākās augsnēs. Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.
Sastāvs: pļavas auzene 25 % hibrīdā airene 20 % ganību airene 20 % timotiņš 10 % sarkanā auzene 10 % niedru auzene 5 % pļavas skarene 5 % Daudzgadīgs maisījums aitu ganību ierīkošanai. Maisījums sastāv no daudzām komponentēm, kas nodrošina aitām nepieciešamo botāniskā sastāva daudzveidību zelmenī. Īpaši piemērots aitu ganīšanai, jo zelmenis veidots ar augstu apakšzāļu īpatsvaru. Daudzgadīgs, šo zālāju var izmantot vairāk nekā 5 gadus. Piemērots audzēšanai dažāda tipa augsnēs.
Sastāvs: baltais āboliņš 13 % pļavas auzene 17 % hibrīdā airene 13 % timotiņš 10 % ganību airene 20 % sarkanā auzene 14 % aitu auzene 3 % pļavas skarene 10 %  Lauks 1 Lauks 1 Maisījums kombinētai izmantošanai – gan pļaušanai, gan ganībām. Daudzgadīgs – ražo 5 un vairāk gadus. Nodrošina augstas ražas un teicamu lopbarības kvalitāti. Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.
Sastāvs: sarkanais āboliņš 10 % baltais āboliņš 10 % pļavas auzene 13 % timotiņš 23 % ganību airene 23 % sarkanā auzene 13 % pļavas skarene 8 % Lauks 2 Maisījums kombinētai, vidēji intensīvai izmantošanai. Piemērots gan ganībām, gan pļaušanai skābbarības un arī siena ieguvei. Daudzgadīgs – ražo 5 un vairāk gadus. Labi aug arī nabadzīgākās augsnēs. Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.
Sastāvs: baltais āboliņš 10 % pļavas auzene 30 % timotiņš 40 % sarkanā auzene 10 % pļavas skarene 10 % Lauks 4 Maisījums ganību ierīkošanai intensīvai izmantošanai. Dod arī augstas ražas pļaujot skābbarībai. Ātraudzīgs, labi ataug. Ganību airene nodrošina augstu lopbarības kvalitāti. Maisījums autsaucīgs uz slāpekļa mēslojumu. Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.
Sastāvs: baltais āboliņš 17 % pļavas auzene 10 % timotiņš 13 % ganību airene 53 % pļavas skarene 7 % Sēklu maisījumi apzaļumošanai
Kvalitatīva, laba zāliena zelmeņa veidošanai jāizmanto galvenokārt Latvijā audzētas zālāju sēklas, kuras piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem, mainīgajām ziemām un krasajām temperatūras svārstībām pavasarī. M1 Zaļmasas augiM/1 - Parter - Universāls zāliens piemājas dārzu, vasarnīcu, parku apzaļumošanai. Sējas gadā intensīvi cero, labi nosedz augsni, daudzgadīgs. Izsējas norma 20 - 40 g/m2
Sastāvs: sarkanā auzene 45-55 % ganību airene 22-27 % pļavas skarene 22-27 % M/2 - Sport - Zāliens aktīvai izmantošanai. Izturīgs pret nomīdīšanu. Pēc bojājumiem – sala, sausuma, nomīdīšanas - ātri atjauno zelmeni, daudzgadīgs. Izsējas norma 30 - 40 g/m2
Sastāvs: sarkanā auzene 15-20 % ganību airene 50-60 % pļavas skarene 20-30 % M/3 - Park - Zāliens mauriņa ierīkošanai sausās, smilšainās augsnēs, izturīgs pret daļēju noēnojumu, daudzgadīgs. Izsējas norma 20 - 40 g/m2
Sastāvs: sarkanā auzene 30-35 % aitu auzene 30-35 % niedru auzene 5 - 10 % ganību airene 5 - 10 % pļavas skarene 20-25 % M/4 - Dekoratīvais - Smalks un skaists zāliens pilsētas un piemājas dārzu apzaļumošanai, daudzgadīgs. Izsējas norma 30 - 40 g/m2
Sastāvs: Stīgojošā sarkanā auzene 25-30 % Sarkanā auzene 15-20 % Ganību airene 20-25 % Pļavas skarene 20-25 % M/5 - Stadions - Zāliens iztur intensīvu slodzi, īpaši piemērots futbola stadionu ierīkošanai. Daudzgadīgs. Izsējas norma 40 - 50 g/m2
Sastāvs: Ganību airene 50 % Pļavas skarene 50 % Ceļš 1 Maisījums ceļa zaļo joslu apzaļumošanai. Daudzgadīgs un izturīgs zāliens. Strauji izveido zaļu zelmeni, biezu un izturīgu velēnu.
Sastāvs: sarkanā auzene 40 % pļavas auzene 30 % ganību airene 25 % pļavas skarene 5 % Maisījuma izsējas norma: 15 – 20 g/m2 Ceļš 2 Maisījums ceļa nogāžu un grāvmalu apzaļumošanai. Nostiprina augsni, veido noturīgu un biezu velēnu. Labi aug sausās smilts augsnēs, daudzgadīgs.
Sastāvs: sarkanā auzene 45 % pļavas auzene 30 % aitu airene 20 % pļavas skarene 5 % Maisījuma izsējas norma: 15 – 20 g/m2 C/5 Daudzgadīgs stiebrzāļu maisījums, kuru var izmantot zālieniem ceļu, plašāku celtniecības objektu un teritoriju apzaļumošanai. Ātraudzīgs, pieticīgs labi, spēj pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem. Piemērots audzēšanai nabadzīgās, mazielabotās augsnēs un kūdras augsnēs. Izsējas norma 50 – 60 kg/ha.
Sastāvs: ganību airene 15-20 % pļavas auzene 25-30 % timotiņš 35-40 % sarkanā auzene 15-20 %  Pie zaļmasas augiem pieder dažādu dzimtu un sugu augi, kurus Latvijas agroklimatiskajos apstākļos izmanto zaļbarības un konservētās lopbarības ieguvei, kā arī lieto kā zaļmēslojumu.Kukurūza Lopbarības pākšaugi Fasēta maisos. Fasējumā 90 000 sēklas, kas paredzētas 1 ha apsēšanai.
Ceran 195 FAO 190. Agrīns un plastisks hibrīds kvalitatīvas skābbarības ieguvei ar augstu sausnas īpatsvaru ražā. CE 220 FAO 220. Hibrīdam raksturīgas augstas un stabilas ražas un lieliska lopbarības kvalitāte.  Fasēta maisos. Fasējumā 90 000 sēklas, kas paredzētas 1 ha apsēšanai.
FAO 230. Hibrīdam raksturīga strauja attīstība, laba izturība pret slimībām, augsts sausnas īpatsvars ražā un augsta zaļās masas raža. Fasēta maisos. Fasējumā 50 000 sēklas, kas paredzētas 0.5 ha apsēšanai.
FAO 190. Nodrošina augstu zaļo masu, izceļas ar ļoti labu sagremojamību. Augsts vālīšu sausnas īpatsvars ražā.  Eļļas rutks ir pieticīgs un ātraudzīgs zaļmēslojuma augs, ko var izmantot arī kā nektāraugu. Eļļas rutks novērš slimību un kaitēkļu izplatību augu sekā, nomāc nezāles un ierobešo to izplatību, uzlabo augsnes auglību un palielina pēcaugu ražu. Mazprasīgs, aug dažādās augsnēs arī kūdrājos. Ātraudzības dēļ (zaļās masas ražu dod jau pēc 40 dienā pēc sadīgšanas) to var izmantot kā starpkultūru, ar izsējas norma 25 – 30 kg/ha. Sāk ziedēt aptuveni 60 dienās pēc sējas. Sējot pavasarī, un iearot pirms ziedēšanas, izsējas normu var samazināt līdz 12 kg/ha. Baltās sinepes ir ātraudzīgs, mitrumprasīgs, aukstumizturīgs augs. To var izmantot zaļmēslojumam, kā eļļas augu, nektāraugu. Var audzēt kā starpkultūru. Neaug skābās, blīvās augsnēs. Izsējas norma 20 – 25 kg/ha. Fasēta maisos. Fasējumā 50 000 sēklas, kas paredzētas 0.5 ha apsēšanai.
FAO 230. Hibrīdam raksturīga strauja attīstība, laba izturība pret slimībām, augsts sausnas īpatsvars ražā un augsta zaļās masas raža. Piemērota biokurināmā ražošanai. Latvijā no pākšaugu grupas plašāk audzē zirņus un vīķus, bet atsevišķās saimniecībās arī lauka pupas un lupīnas. Zirņi NektāraugiSējas, jeb baltziedu zirņi ir ar gaišām, parasti baltām, dzeltenām, vai zaļganām sēklām. Sārtziedu zirņi ar brūnām vai tumši marmorētām sēklām. Zirņi labi padodas augsnēs vidēji smagās minerālaugsnēs ar neitrālu vai vāji skābu reakciju, sliktāk vieglās smilts augsnēs. Zaļmasas ieguvei zirņus audzē mistros ar veldres izturīgām labību šķirnēm. Svarīgi ir izvēlēties graudaugu šķirni ar atbilstošu veģetācijas periodu. Zaļmasas ieguvei piemērotāki ir sārtziedu vīķi, jo tiem ir garāks veģetācijas periods un spēcīgāk aplapojums. Vīķus audzē zaļmasas ieguvei. Vīķi ir pieticīgāki augsnes prasību ziņā, kā zirņi. Tie arī lēnāk nocietē. Zaļmasa novākšanas gatavības stadiju vīķi sasniedz 50 – 60 veģetācijas perioda dienās.
Zaļmasas ieguvei audzē mistros ar veldres izturīgām labību šķirnēm. No auzām vēlams izvēlēties vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes. Ja vīķu – auzu mistru izmanto kā virsaugu daudzgadīgajam zālājam, tad mistra izsējas normai nevajadzētu pārsniegt 100 kg/ha. Pupas izmanto sēklu atražošanai. Pupu zaļmasa var labi izmantot konservētās lopbarības ražošanai. Tām ir augsta barības vērtība un proteīna saturs. Pupām ir nepieciešamas auglīgas, vidēji smagas augsnes ar neitrālu reakciju un stabils mitruma režīms. Vēsos pavasaros attīstība noris gausi. Audzējot zaļmasai izsējas norma 200 -260 kg/ha, sēklu ieguvei 120-160 kg/ha. Sējas dziļums 4 – 7 cm.  Facēlija Labības Facēlija vairāk pazīstama kā nektāraugs, bet to lieliski var izmantot kā zaļmēslojuma augu. Aug vāji skābās, neitrālās vai kaļķotās smilšmāla, mālsmilts un smilts augsnēs. Ātraudzīga, zied 45 līdz 55 pēc sadīgšanas.Baltais amoliņš (Melilotus alba) ir divgadīgs augs ar spēcīgu sakņu sistēmu. Izmantojams gan kā nektāraugs, gan zaļmēslojuma augs. Pārsvarā to izmanto kā nektāraugu, jo tā ziedi izdala daudz nektāra un tas ilgi zied. Lopbarībā izmanto mazāk, jo augi satur ēteriskās vielas - kumarīnu, kas piedod īpatnēju garšu un lopi to nelabprāt ēd. Labi aug vāji skābās, neitrālās vai kaļķotās augsnēs. Pacieš ilgstošu sausumu. Jāuzmanās lai amoliņš nepāraugtu virsaugu. Amoliņa sēklas nogatavojas nevienmērīgi, tāpēc, lai nepiesārņotu augu sekas laukus ar balto amoliņu, to vēlams audzēt atsevišķos laukos ārpus augu sekas. Labības ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus izmanto graudu ieguvei. Latvijā atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem audzē ziemas rudzus, ziemas un vasaras kviešus, ziemas tritikāli (tiek veikti izmēģinājumi arī vasaras tritikālei), vasaras miežus, auzas un nelielās platībās ziemas miežus. Graudkopība ir svarīgākā augkopības nozare, jo graudu ražošana veicina jebkuras valsts ekonomisko un politisko stabilitāti, iedzīvotāju pārticību. No graudiem izgatavo ne tikai maizi un maizes izstrādājumus. Tie nodrošina arī vajadzīgo piena, gaļas, olu un citu produktu ražošanas apjomu. Graudaugu plašā audzēšana pamatojas uz šādām iegūstamās produkcijas priekšrocībām:
koncentrēts uzturvielu un mazs ūdens saturs galvenajā ražas daļā - graudos; iespēja graudus ilgstoši uzglabāt dabiskā veidā; iespēja tos transportēt lielos attālumos; visu audzēšanas, novākšanas, transportēšanas un pārstrādes darbu pilnīgas mehanizācijas iespēja. Graudaugu sējplatības pasaulē aizņem gandrīz pusi no visas aramzemes, no tiem kvieši 32%. Graudu kopievākumos dažādos pasaules reģionos pa gadiem ir atšķirīgs, galvenokārt, mainīgu klimatisko apstākļu - postoša sausuma vai pārliecīga mitruma dēļ. Graudaugu ražība pasaulē vidēji ir 2,8 - 2,9 t/ha. Ģeogrāfiski Latvija atrodas graudaugu audzēšanai vidēji labvēlīgā zonā. Graudkopībai Latvijas teritorijā vienmēr bijusi un arī turpmāk saglabāsies prioritāra nozīme, ievērojot graudu produktu īpašo lomu kopējā pārtikas bilancē. Dietologi uzskata, ka cilvēka uzturā maizei, sausajām brokastīm, biezputrām, rīsiem, makaroniem kopā ar kartupeļiem jābūt ap 40 % no visām pārtikas produktu grupām. Vērtējot pašreizējo graudaugu ražu līmeni dažās Rietumeiropas lauksaimnieciski attīstītās valstīs, aprēķini liecina, ka vidējās graudaugu ražas Vācijā 6,0 t/ha pēc agroklimatisko resursu izmantošanas ir līdzvērtīgas 4,2 t/ha vidējām ražām Latvijā. Latvija atrodas joslā ar augiem pietiekamu produktīvā ūdens nodrošinājumu, taču pašreizējais graudaugu līmenis (ap 2 t/ha) ir ļoti zems. Latvijā graudaugu ražu atšķirības, ievērojot meteoroloģiskos apstākļus un augšņu īpatnības, varētu būt no 2 - 2,5 līdz 4,5 - 5,5 t/ha. Graudaugu preču produkcijas ražošana Latvijā var būt konkurētspējīga tikai modernas saimniekošanas apstākļos, kur ir iespējams ieviest mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas un attiecīgu tehniku. Vadošā loma graudaugu audzēšanā ir un būs vidēja lieluma un lielās saimniecībās. SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas" ir vairāku Polijas, Baltkrievijas, Krievijas selekcijas staciju pilnvarotais pārstāvis Kvieši Piedāvājums veikaliemKVIEŠI
Kvieši pieder pie visvecākajiem kultūraugiem un visplašāk audzētajām un visvērtīgākajām labībām. Pasaulē no labībām kviešiem ir vislielākais īpatsvars kā platību (32,1%), tā arī graudu kopievākuma (28,6%) ziņā. Graudu ražas vidēji 2,5 - 2,7 t/ha. Kviešu graudu izmantošanas iespējas var būt ļoti daudzpusīgas - lielākā pasaules iedzīvotāju daļa pārtikā patērē maizi. No miltiem gatavo makaronus un konditorejas izstrādājumus. No graudiem iegūst mannu, putraimus, cieti un citus produktus. Malšanas blakusprodukti, it īpaši klijas, kā arī sīkie graudi ir ļoti vērtīga, olbaltumvielām bagāta lopbarība. Salmus var daļēji izēdināt kā lopbarību, izmantot pakaišiem, iestrādāt augsnē vai arī izlietot rūpnieciskai pārstrādei. Latvijā tiek audzēti gan ziemas, gan vasaras kvieši. Ziemas kvieši ir mērena klimata plastisks kultūraugs, kas piemērots audzēšanai dažādos apstākļos. Latvijā ziemas kviešu platības pēdējos gados svārstās ap 100 tūkst.ha un tā ir ražīgākā labību suga. Ziemas kvieši labāk izmanto pavasara augsnes produktīvo ūdeni un normālos ziemošanas apstākļos nodrošina augstākas ražas nekā citas ziemāju labības. Vienmērīgai un straujai sēklu sadīgšanai nepieciešama 12 - 150C temperatūra, lai gan dīgšana sākas jau pie 20C. Ziemas kvieši cero gan rudenī, gan pavasarī. Salizturība kviešiem ir vājāka nekā rudziem. Ziemas kvieši ir samērā sausumizturīgs augs. Labas ražas var iegūt, ja augsnē ir pietiekams, bet ne pārmērīgs ūdens daudzums. Kvieši ir pašapputes augi, tomēr var notikt daļēja svešappute. Ja ziedēšanas laikā augiem trūkst mitruma vai barības vielu, samazinās graudu skaits vārpās. Vasaras kviešus audzē zonās ar kontinentālāku klimatu, kur ziemas kviešu audzēšanai ir augstāka riska pakāpe un vasaras periodā ir lielāka aktīvo temperatūru summa un vairāk Saules radiācijas. Šādos apstākļos audzētajiem vasaras kviešu graudiem ir augstāki kvalitātes rādītāji, no tiem iegūtiem miltiem - labākas cepamīpašības. Vasaras kvieši cero mazāk un ir prasīgāki augsnes un barības vielu nodrošinājuma ziņā kā mieži. Spēcīgi reaģē uz nepietiekamu mitruma daudzumu. Stabilākas ražas var iegūt neitrālās vidēji smaga vai vieglāka smilšmāla un mālsmilts augsnēs. SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas" ir pilnvarotais pārstāvis: Kobra RudziZiemas kvieši KOBRA
Šķirne selekcionāeta Polijā. Selekcionāra tiesību īpašniece Nasiona Kobierzyc selekcijas stacija. Morfoloģiskais raksturojums: Augu garums 90-95 cm. Vārpas baltas, cilindriskas, 9-11 cm garas, bez akotiem. Graudi sarkani, ovāli, 1000 graudu masa vidēji 44, l g, tilpummasa vidēji 807 g/l. Saimnieciskais raksturojums: Ļoti intensīva tipa, vidēji vēlīna šķirne, nogatavojas par 3-5 dienām vēlāk, nekā "Mironovskaja 808". Ziemcietība vidēja līdz laba. Izturība pret veldri 8-9 balles. Potenciālā ražība 80-90 cnt/ha. Proteīns (N%x5,70) absolūti sausā paraugā 9,7 -12,4 % , lipeklis 22,0-25,6%, lipekļa deformācija 65-85 nosacītas vienības, tā kvalitāte atbilst I-II grupai, graudu stiklainība 41-70%, krišanas skaitlis 317-370 sek. Maizes cepamīpašības vidējas līdz labas. Izturība pret slimībām: Izturīga pret rūsām, vidēji izturīga pret miltrasu. Ieteikumi audzēšanai: Izsējas norma 450-500 dīgstoši graudi uz m2. Sējas laiks septembra pirmā dekāde. Nepieciešmaas labi iekultivētas, auglīgas ar mitrumu nodrošinātas augsnes. Ieteicams lietot fungicīdus. Augu aizsardzības līdzekļi jālieto atbilstoši ieteikumiem. Ziemas kvieši MEWA
Saimnieciskās un bioloģiskās īpašības. Jauna ziemas kviešu šķirne ar akotiem, kas reģistrēta Polijā un Vācijā 1998.gadā, Latvijā 2004.gadā. Latvijā izmēģināta 3 gadus, pirmo gadu tiek audzēta ražošanas sējumos. Šķirne nav ģenētiski modificēta. Šķirne ir izturīga pret mainīgiem apstākļiem ziemā, salizturīga, ziemcietīga, izturīga pret pavasara salnām. Piemērota audzēšanai un augstu ražu ieguvei ne tikai Zemgalē, bet arī pat ieteicama audzēšanai citos Latvijas reģionos pateicoties tās spējai piemēroties dažādiem augsnes un augšanas apstākļiem. Agrīna šķirne, veģetācijas periods ir vidēji 8-10 dienas īsāks kā šķirnei ‘Kosack’. Augu garums 75 – 90 cm. Šķirnei laba noturība pret veldri. ‘Mewa’ ir B grupas kvalitātes kvieši, kas ir augstražīgi un piemēroti miltu malšanai un maizes cepšanai. Rupji, izlīdzināti graudi, 1000 graudu masa vidēji 3 gadu izmēģinājumos Latvijā: 46,8 grami. Krišanas skaitlis: 250 – 390 sekundes. Proteīns 12,6 – 16,0 %. Lipekļa saturs augsts: 25,0 – 32,9 %, lipekļa kvalitāte: I - II klase. Sedimentācija 36 – 50 cm3. Ļoti izturīga pret sniega pelējumu, miltrasu un kviešu lapu pelēkplankumainību, izturība pret citām kviešu slimībām ir laba. Izmantošana – pārtikā: maizei un spirtam, lopbarībai. Īpaši ieteicama sēšanai reģionos, kur ir daudz mežacūku, jo ir akotaina šķirne. Ieteicamās minerālmēslojuma devas potenciāli augstu ražu sasniegšanai: pirms sējas P: 40-100kg/ha, K: 80-130kg/ha; N, dalīti 3 reizēs: 140- 170 kg/ha, Nepieciešams lietot augu augšanas regulatorus Cikocels vai Kemira CCC (šos preparātus var jaukt ar herbicīdiem): 1,0 - 1,5 l/ha cerošanas stadijā; vai Terpālu vai Ceroni (ar herbicīdiem jaukt nedrīkst, jāievēro lietošanas laiki) stiebrošanas stadijā. Augstas un kvalitatīvas ražas sasniegšanai ieteicama sējumu apstrāde ar piemērotu fungicīdu 1,5 – 2 reizes sezonā cerošanas un karoglapas stadijā. Ziemas kvieši PAMJATI FEDINA
Šķirne selekcionēta Krievijā. selekcionāra tiesību īpašnieks Krievijas Nemelnzemes zonas centrālo rajonu Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības institūts. Morfoloģiskais raksturojums: Augu garums 85-100cm. Vārpas baltas, 10-12 cm garas, vidēji blīvas, bez akotiem, augšējā trešdaļā 2-5 cm garas akotveida smailes. Graudi mucveidīgi, sarkani, 1000 graudu masa 45-53g, tilpummasa 790 -805 g/l. Saimnieciskais raksturojums: Intensīva tipa, vidēji agrīna šķirne, veģetācijas periods par 2-3 dienām garāks nekā "Mironovskaja 808". Ziemcietība laba, augsta atjaunošanās spēja, pavasarī labi cero. Izturība pret veldri laba. Potenciālā ražība 75-80cnt/ha. Proteīns (N% x 5,70) absolūti sausā paraugā 10,9 -12,8%, lipeklis 22,4 -28,0% lipekļa deformācija 65-80 nosacītās vienības, tā kvalitāte atbilst I-II grupai, graudu stiklainība 62-86%, krišanas skaitlis 383-437 sek. Maizes cepamīpašības vidējas līdz labas. Izturība pret slimībām: Izturība pret septoriozi, cieto melnplauku, dzelteno rūsu un miltrasu augsta, pret brūno rūsu vidēja. Ieteikumi audzēšanai: Izsējas norma 400-500 dīgstoši graudi uz m2. Optimālais sējas termiņš - augusta beigas, septembra pirmā dekāde. Labi padodas iekultivētās, vidēji smagās augsnēs, kas pirms sējas labi jāsastrādā. Vēlamie priekšaugi tie, kas novērš no priekšauga pārpalikušo augu konkurenci ar pamatkultūru. Lietojot paaugstinātas slāpekļa mēslojuma devas ieteicama retardantu lietošana. Augu aizsardzības līdzekļi jālieto atbilstoši ieteikumiem. Vasaras kvieši OPATKA
Saimnieciskās un bioloģiskās īpašības. ‘Opatka’ ir selekcionēta HRR Nasiona Kobierzyce krustojot (WW 2205 x ‘Eta’) + ‘Sokrates’. Vidēji vēlīna šķirne, veģetācijas periods ir 122 – 123 dienas. Augu garums 99 – 109 cm. Šķirnei laba noturība pret veldri. ‘Opatka’ ir augstas – A kvalitātes kvieši. 1000 graudu masa ir vidēja: 39,4 – 43,6 g. Graudi ir gandrīz vienāda lieluma, izlīdzināti. Krišanas skaitlis vidējs: 363 – 383 sekundes. Proteīns 13,6 – 13,8 %. Lipekļa saturs diezgan augsts – 28,2 – 29,7 %, lipekļa kvalitāte – II klase. Stiklainība 74 – 90 %. Miltu iznākums ir ļoti augsts. Maizes porainība 143 – 153 %. Izturība pret galvenajām kviešu slimībām ir laba - 7 – 9 balles pret rūsām, mazāka izturība pret stiebru rūsu, pret graudzāļu miltrasu 7 – 8 balles, pret septariozi 6,5 – 7 balles, pret sakņu puvēm 8 – 8,5 balles, 10 baļļu sistēmā. Izsējas norma 450 graudi uz 1 m2, jāsēj iespējami agri. Plastiska augšņu ziņā. Ieteicamās mēslošanas devas N 60 – 100 kg, P 70 – 80 kg, 80 – 90 kg, lai iegūtu 50 – 60 t/ha. Šķirnei ir augsts ražības līmenis visā Polijā: vidēji 58,4- 62,5 cnt/ha. Ražība ir atkarīga no augsnes tipa – labās augsnēs raža ir augstāka. Ja raža netiek savlaicīgi pēc nogatavošanās novākta, pazeminās graudu kvalitāte. Vasaras kvieši JASNA
Saimnieciskās un bioloģiskās īpašības. Vasarāju šķirne, izmantošana – pārtikas kvieši (maizes cepšanai). Augi vidēja garuma – 94 cm, vidēji izturīgi pret veldri. Vidēji agrīna šķirne – 50% no vārpām izveidojas 56 dienu laikā. Graudi izlīdzināti, vidēja lieluma. Augsta tilpummasa. Krišanas skaitlis ļoti augsts. Proteīna saturs diezgan augsts. Stiklainība – augsta līdz ļoti augsta. Labs miltu iznākums. Maizes cepamīpašības diezgan labas. Pieticīga, spēj pielāgoties dažādiem augšņu tipiem. Graudu ražas stabilas katru gadu. Ražība laba līdz ļoti laba: 58,3 – 60,1 cnt/ha. Šķirne piemērota audzēšanai ziemeļu – rietumu reģionos. Izturība pret slimībām pietiekoši laba. Vasaras kvieši ETA
Šķirne selekcionēta Polijā. Selekcionāra tiesību īpašniece Nasiona Kobierzyc selekcijas stacija. Morfoloģiskais raksturojums: Augu garums 99-102 cm. Vārpas cilindriskas, vidēji 9-12 cm garas, baltas vidēji blīvas, bez akotiem. Vārpiņu plēksnes platas, vidēja garuma. Graudi vidēji rupji, krāsaini, 1000 graudu masa 39-43g, tilpummasa vidēji 7765g/l. Saimnieciskais raksturojums: Ļoti intensīva tipa, vidēji vēlīna šķirne, veģetācijas periods 110-115 dienas. Izturība pret veldri laba. Nogatavojas vienmērīgi. Potenciālā ražība 75-85cnt/ha. Proteīns (N%x5,70) absolūti sausā paraugā 9,6-13,7%, lipeklis 18,2-23,6%, lipekļa deformācija 45-90 nosacītās vienības, tā kvalitāte atbilst I-II grupai, graudu stiklainība 20-82%, krišanas skaitlis 409-416 sek. Maizes cepamīpašības vidējas. Ieteikumi audzēšanai: Optimālā izsējas norma 550-600 dīgstoši graudi uz m2. Sējas laiks pēc iespējas agrs. Šķirne labāk padodas labi iekotpās smilšmāla augsnēs, kas nodrošinātas ar mitrumu. Šķirne prasa palielinātas mēslojuma devas Augu aizsardzības līdzekļi jālieto atbilstoši ieteikumiem. RUDZI
Latvijas teritorijā rudziem ir ļoti liela nozīme, jo tie ir galvenā maizes labība. Vidējās rudzu ražas Latvijā svārstās no 1,8 - 2,1 t/ha, sējplatība 50 - 60 tūkst.ha katru gadu. No rudzu graudiem gatavo miltus, ko izmanto maizes cepšanai un daļēji arī lopbarībai. Lopbarībai tiek izmantoti arī malšanas atkritumi un sīkie graudi. Rudzu graudi ir izejmateriāls cietes un spirta rūpniecībā. Rudzu salmus var izmantot lopbarībai, pakaišiem, augsnes mēslošanai, rūpnieciskai pārstrādei un sadzīves priekšmetu gatavošanai. Ziemas rudzi ir mērena klimata augi un siltuma ziņā samērā mazprasīgi. Dīgšana sākas jau 1 - 20C temperatūrā. Tie labi cero, ja diennakts vidējā temperatūra ir 120C. Cerošanas process optimālā laikā iesētiem rudziem noris rudenī, bet tas var turpināties arī pavasarī. Labi norūdīti un ar barības vielām apgādāti rudzi spēj izturēt pat līdz -350C kailsalu. Cerošanas mezgls iztur no -10C līdz -200C. Pavasarī rudzi strauji aug un jau maija vidū vai beigās tie savārpo. Rudzi ir svešapputes augi. Apputeksnēšanās notiek ar vēja palīdzību. Ja rudzu ziedēšanas laikā ir lietains, mitrs laiks, tad tiem var veidoties daudz neapaugļotu ziedu. Galarezultātā attīstās robainas vārpas unsamazinās graudu raža. Graudi cietgatavību sasniedz apmēram 2 mēnešus pēc vārpošanas. To veidošanās un nogatavošanās ir lēnāka kā kviešiem. Graudu pēcbriedes periods ir ļoti īss - 10 - 12 dienas. Lietainā un siltā laikā, aizkavējoties rudzu novākšanai, graudi var sadīgt vārpās. Walet TritikāleZiemas rudzi WALET
Izveidota Polijā, Danko Hodowla Roslin (selekcijas stacijā), diploīda rudzu šķirne. Latvijas augu šķirņu katalogā reģistrēta 2003.gadā, sākta audzēt Latvijā 2002.gadā. Izmantošana - graudu ieguvei, pārtikai un spirtam. Īss raksturojums • Intensīva tipa šķirne, tā raksturojas ar augstražīgumu, izlīdzinātību, ļoti labu izturību pret veldri, agrīnumu, teicamu ziemcietību, un labām maizes cepšanas īpašībām, noturīgu krišanas skaitli • Vidēji par 5cm īsāka kā ‘Amilo, ar resnu, izturīgu stiebru, kas nodrošina ļoti labu izturību pret veldri • Šķirne agrīnāka par šķirnēm ‘Kaupo’, ‘Duoniai’, ‘Čulpan’, ‘Puhovčanka’ • Izturīga pret sniega pelējumu, ļoti izturīga pret brūno rūsu, graudzāļu miltrasu un rinhosporiozi • Dod labas ražas arī sausos gados, kā arī šķirne raksturojas ar ļoti labu ziemcietību (Iepriekšējā ziemā – pārziemoja 90 – 100% no augiem) • Iecietīga šķirne pret audzēšanu mazauglīgās un skābās augsnēs • 1000 graudu masa vidēji 31-35 g, var sasniegt pat 38 – 40 g (pie pareizas rudzu agrotehnikas ievērošanas) • Krišanas skaitlis ļoti stabils un noturīgs • Iespējamais ražas potenciāls 80 -110 cnt/ha • Piemērota audzēšanai dažāda tipa augsnēs, atsaucīga uz pareiza mēslojuma un fungicīdu pielietošanu audzēšanas laikā Graudu kvalitāte (Latvijā izmēģinājumos) • 1000 graudu masa 33,4 - 44 g • Proteīns 10,4 – 10,6 % • Ciete 61,5 – 63,0 % • Krišanas skaitlis 122 – 237 sek. Audzēšanas ieteikumi • Ieteicamā izsējas norma 4 – 5 miljoni dīgstošu sēklu uz hektāru • Ieteicamais sējas termiņš – 05. – 25. septembris, šķirnei jāsacero rudenī, tas garantē augstu ražu ieguvi • Ieteicamais mēslojums: N 80-120 kg/ha, P 40-80 kg/ha, K 60-100 kg/ha • Jālieto augu augšanas regulatori – Terpāls vai Cerons, 37 – 47 AS • Lai sasniegtu augstas ražas, nepieciešama sēklu apstrāde ar piemērotu kodni un sējumu apstrāde ar fungicīdu 37 – 49 AS. Ziemas rudzi VALDAI
Izveidota Krievijā, Maskavas Nemelnzemes lauksaimniecības institūtā, krustojot ‘Voshod 1’ ar īsstiebrainām rudzu šķirnēm. Latvijas augu šķirņu katalogā reģistrēta un sākta audzēt Latvijā 2001.gadā Izmantošana - graudu ieguvei, pārtikai un spirtam. Īss raksturojums: • Intensīva tipa šķirne, tā raksturojas ar augstražīgumu, izlīdzinātību, labu izturību pret veldri, agrīnumu, teicamu ziemcietību, un labām maizes cepšanas īpašībām • Vidēji par 10 - 15 cm īsāka kā ‘Voshod 1’, kā arī izturīgāka pret veldri • Izturīga pret sniega pelējumu, vidēji izturīga pret brūno rūsu • 1000 graudu masa vidēji par 2 – 4 gramiem lielāka nekā ‘Voshod 1’ • Krišanas skaitlis noturīgs tikai pie pareizu ražas novākšanas termiņu ievērošanas. • Iespējamais ražas potenciāls 70 - 80 cnt/ha Graudu kvalitāte • 1000 graudu masa 34,3- 38,0 g • Proteīns 10,6 – 11,5 % • Ciete 61,5 – 62,5 % Audzēšanas ieteikumi • Ieteicamā izsējas norma 4 – 5 miljoni dīgstošu sēklu uz hektāru • Ieteicamais sējas termiņš – 05. – 25. septembris, šķirnei ‘Valdai’ jāsacero rudenī, tas garantē augstu ražu ieguvi • Jālieto augu augšanas regulatori – Terpāls vai Cerons, 37 – 47 AS • Lai sasniegtu augstas ražas, nepieciešama sēklu apstrāde ar piemērotu kodni un sējumu apstrāde ar fungicīdu 37 – 49 AS pret rūsām, miltrasu un rinhosporiozi. TRITIKĀLE
Tritikāle ir vienīgais mākslīgi veidotais labību augs, kas iegūts, krustojot kviešus ar rudziem. Tritikāli vairāk audzē Polijā, Baltkrievijā, Krievijā. Latvijā tritikāles audzēšana pēdējos gados pakāpeniski palielinās, taču sējplatības nav lielas. Tritikāli izmanto spirta rūpniecībā un lopbarībā. Atsevišķu šķirņu graudi noderīgi arī maizes cepšanai. Velēnu karbonātu smilšmāla augsnēs kvieši ir ražīgāki, bet vieglās, iekoptās rudzu augsnēs tritikāle ražībā pārspēj rudzus. SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas" ir vairāku Polijā selekcionētu šķirņu pilnvarotais pārstāvis. Disco AuzasZiemas tritikāle DISCO
Saimnieciskās un bioloģiskās īpašības. Ziemāju šķirne, intensīva tipa, īsstiebraina, ļoti izturīga pret veldrēšanos. Izmantošana – lopbarībai, spirtam. Augi īsi –90 cm. Vidēji agrīna šķirne. Šķirne ar augstu un stabilu ražu pa gadiem. Ražas potenciāls līdz 8,5 – 9 t/ha. Graudi rupji, izlīdzināti. Latvijā izmēģinājumos 3 gadu laikā raža svārstījusies 5,5 – 8,0 t/ha līmenī. Ziemcietība - ļoti laba. Piemērota audzēšanai dažāda tipa augsnēs. Proteīna saturs 3 gadu izmēģinājumos: 11,6 – 14,2 %. Izturība pret slimībām laba – ļoti laba. Vidēji izturīga pret lapu septoriozi. Ieteicama sējumu apstrāde ar piemērotu fungicīdu karoglapas stadijā. Ja lieto minerālmēslojumu potenciāli augstu ražu sasniegšanai, jālieto arī augu augšanas regulators Cikocels vai Kemira CCC – 0,75 – 1,0 l/ha cerošanas stadijā vai Terpālu vai Ceroni stiebrošanas stadijā. Var jaukt ar herbicīdiem. Ieteicamais sējas laiks 10.septembris – 1.oktobris. Izsējas norma 400 – 500 dīgstošas sēklas uz 1 m2, sēkla jāapstrādā ar piemērotu kodni. Augstu un stabilu ražu iegūšanai ieteicamais mēslojums: P 40 – 80 kg/ha, K 80 – 120 kg/ha, N 80 – 120 kg/ha. Ziemas tritikāle PREGO
Saimnieciskās un bioloģiskās īpašības. Ziemāju šķirne, intensīva tipa, īsstiebraina, ļoti izturīga pret veldrēšanos. Izmantošana – lopbarībai, spirtam. Augi īsi – 85-90 cm. Vidēji agrīna šķirne. Graudi izlīdzināti, vidēja lieluma - sīki. Šķirne augstražīga, ražas potenciāls 7-8 t/ha. Latvijā izmēģinājumos 3 gadu laikā raža svārstījusies 5 – 7 t/ha līmenī. Ziemcietība - ļoti laba. Piemērota audzēšanai dažāda tipa augsnēs. Augsts proteīna saturs. Proteīns 3 gadu izmēģinājumos: 11,4 – 15,2 %. Izturība pret slimībām vidēja - laba, pret sniega pelējumu, rūsu un vārpu septoriozi – ļoti laba. Dažus gadus šķirne cieš no sakņu puves. Ieteicama sējumu apstrāde ar piemērotu fungicīdu karoglapas stadijā. Ja lieto minerālmēslojumu potenciāli augstu ražu sasniegšanai, jālieto arī augu augšanas regulators Cikocels vai Kemira CCC – 0,75 – 1,0 l/ha cerošanas stadijā vai Terpālu vai Ceroni stiebrošanas stadijā. Var jaukt ar herbicīdiem. Ieteicamais sējas laiks 10.septembris – 1.oktobris. Izsējas norma 400 – 500 dīgstošas sēklas uz 1 m2. Piezīme. Ievērojot pareizu agrotehniku un audzēšanas īpatnības – šķirnei nav raksturīga graudu neizkulšana no vārpām, kā tas minēts citos literatūras avotos. Ziemas tritikāle LAMBERTO
Saimnieciskās un bioloģiskās īpašības. Ziemas tritikāles šķirne, kas reģistrēta ES augu šķirņu katalogā 1999.gadā, Latvijā – no 2003.gada. Šķirne nav ģenētiski modificēta. ‘Lamberto’ ir ļoti labas piemērošanās spējas dažādiem augsnes un klimatiskiem apstākļiem, tajā pašā laikā sasniedzot augstu ražību. Iecietīga pret audzēšanu skābās augsnēs. Tā ir jauna ziemāju šķirne, kura Latvijā izmēģināta 4 gadus, audzēta pavairošanai ražošanas platībās 2 gadus. Šķirne ir vidēji agrīna, intensīva tipa, izturīga pret veldrēšanos. Augu garums – 95-115 cm. Izturīgums pret sadīgšanu vārpās - vidusmēra. Salīdzinot ar šķirni ‘Prego’, tā ir augstražīgāka, izturīga pret brūno rūsu, septoriozi uz vārpām, sakņu slimībām, 3 dienas agrāk nogatavojas. Ražas nobriešanas periods ļoti īss, ieteicama ātra ražas novākšana pēc nogatavošanās. Šķirne augstražīga, ražas potenciāls 8-10 t/ha, kas ir panākts pateicoties graudu rupjumam, izlīdzinātībai, augstam cerošanas koeficientam, lielam graudu skaitam vārpā. Latvijā izmēģinājumos 3 gadu laikā raža svārstījusies 7,7– 9,4 t/ha līmenī. 1000 graudu masa ir vidēji 45,6 grami, tie ir ieapaļi. Ziemcietība - ļoti laba, ziemcietīga arī pie lielām gaisa temperatūras svārstībām ziemā. Proteīna saturs 3 gadu izmēģinājumos: 11,4 – 13,9 %, cietes saturs: 67,5 – 71,8 %. Izmantošana – lopbarībai, spirtam. Ieteicamais sējas laiks 05.septembris – 01.oktobris. Izsējas norma ap 400 dīgstošas sēklas uz 1 m2, izvērtējot sēšanas apstākļus. Ieteicamā N deva: 90-140 kg/ha, P: 60-100 kg/ha, K: 80-160 kg/ha. Ja lieto minerālmēslojumu potenciāli augstu ražu sasniegšanai, jālieto arī augu augšanas regulators Cikocels vai Kemira CCC (šos preparātus var jaukt ar herbicīdiem): 0,75 – 1,0 l/ha cerošanas stadijā; vai Terpālu vai Ceroni (ar herbicīdiem jaukt nedrīkst, jāievēro lietošanas laiki) stiebrošanas stadijā. Ieteicama sējumu apstrāde ar piemērotu fungicīdu karoglapas stadijā. AUZAS
Auzas ir svarīgs kultūraugs mērenā klimata joslā. Tās audzē graudu un zaļmasas ieguvei. Graudus izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā. No graudiem gatavo putraimus, pārslas, miltus, tos izmanto diētisko un bērnu, kā arī konditorejas ēdienu gatavošanai, jo auzu graudu olbaltumvielām un taukvielām ir laba sagremojamība. Auzu salmi izmantojami lopbarībai labāk nekā rudzu un kviešu salmi,, bet salīdzinājumā ar miežu salmiem tie labāk glabājas. Lielākās auzu sējplatības ir Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā, Taču tās audzē arī Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā utt. Latvijā auzu sējplatības samazinās, vidējā raža nepārsniedz 1,9 t/ha. Auzu ziedkopa ir skara. Auzas ir pašapputes augs, bet dažkārt var notikt arī svešappute. Auzu sēklas sāk dīgt 1 - 20C temperatūrā, taču dīgsti iztur ievērojami spēcīgākas salnas nekā mieži un neapsalst pat - 90C temperatūrā. Taču ziedēšanas laikā jau pie - 20C temperatūras auzas aiziet bojā. Auzas ir mitrummīloši augi un mazā nekā mieži cieš no mitruma pārpilnības. Labākie auzu augšanas apstākļi ir tad, ja veģetācijas perioda pirmajā pusē ir vairāk nokrišņu un pietiekams augsnes mitrums, bet graudu veidošanās un nogatavošanās periodā - silts un saulains laiks. Auzām ir spēcīgi attīstīta sakņu sistēma, kas spēj uzņemt no augsnes grūti izmantojamās barības vielas. Auzām piemīt fitosanitāras īpašības. SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas" ir sekojošu šķirņu pilnvarotais pārstāvis Cwal MiežiAuzas CWAL
Šķirne selekcionēta Polijā. Selekcionāra tiesību īpašniece Danko selekcijas stacijā, reģistrēta Polijā un Lietuvā, Latvijā izmēģināta Stendē un Viļānos no 2003.gada Morfoloģiskais raksturojums: Augu garums – vidēji gari. Stiebrs vidēji resns ar dobu vidu, ļoti laba veldres izturība, ja lieto paaugstinātas N devas > 60 kg/ha (tīrvielā), jāapstrādā ar pretveldres līdzekli (Cikocels, Kemira CCC). Šķirnei raksturīga dzelteni, vidēja – liela lieluma graudi. Tauku saturs: vidējs – zems; proteīna saturs vidējs 9,7 – 13,1 %, mēslojuma normu palielinot, palielinās proteīna daudzums. Zema plēkšņainība, augsts preču produkcijas iznākums. 1000 graudu masa 31,3 – 35,5 g, tilpummasa 500-580g/l. Saimnieciskais raksturojums: Šķirne vidēji agrīna, veģetācijas periods 100 – 106 dienas. Ienākas vienmērīgi, izturīga pret graudu izbiršanu. Šķirne augstražīga, raža izmēģinājumos 5,14 – 7,49 cnt/ha. Šķirne ļoti labi cero. Izturība pret slimībām: Ļoti izturīga pret izplatītākajām auzu slimībām. Ieteikumi audzēšanai: Jāsēj agri, lai šķirne efektīvāk varētu izmantot augsnes mitrumu pavasarī, salnu izturīga šķirne. Optimālā izsējas norma 400 – 450 dīgstoši graudi uz m2, ja vēla sēja vai augsnes ar sliktu barības nodrošinājumu - 500 dīgstoši graudi uz m2. Sējas dziļums – 3-5 cm. Ieteicams sēklas kodināt, ja paredzēts iegūt graudus. Šķirnes prasības pret augsni un audzēšanas apstākļiem – vidējas. Šķirne piemērota audzēšanai visu veidu augsnēs, kā arī skābās augsnēs, mitrumprasīga. Sējot ar barības vielām bagātās augsnēs un izmantojot šķirni kā virsaugu daudzgadīgo zālāju sējumos, izsējas normu jāsamazina līdz 350 - 400dīgstošiem graudiem uz m2. Šķirne efektīvi izmanto slāpekļa mēslojuma devas līdz N 100 kg/ha darbīgajā vielā. Ja lieto paaugstinātas N devas, tad 50-70% no tā jāiestrādā augsnē pirms sējas vai reizē ar sēju, bet 30-50% cerošanas beigās – stiebrošanas sākumā. Augu aizsardzības līdzekļi jālieto atbilstoši ieteikumiem – herbicīds: cerošanas - stiebrošanas sākumstadijā (25- 32), pretveldres līdzeklis: 32 – 39 stadijā, pret kaitēkļiem: 39 – 51 stadijā. Ieteicamais mēslojums: P 40-60 kg/ha, K 80 – 110 kg/ha, N 60 – 100 kg/ha. Auzas KIROVEC
Šķirne selekcionēta Krievijā. Selekcionāra tiesību īpašniece Ziemeļaustrumu Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības institūta Falneskas selekcijas stacija. Morfoloģiskais raksturojums: Augu garums 77-90cm, bet atseviškos gados līdz 115 cm. Stiebrs vidēji rsns ar dobu vidu, veldres izturīgs. Šķirnei raksturīga 11-15 cm gara dzeltena platskara. Vārpiņu plēksnes vidēja garuma un platuma ar izteiktu dzīslojumu. Līdz 16% vārpiņu mēdz būt gaiši, maigi akoti. Graudi rupji, ovāli, dzelteni. Apakšējiem graudiem pamatne kaila, bet uz apmēram 5% apakšējo graudu pamatnēm sastopams rets apmatojums. Graudi cieši ieslēgti ziedu plēksnēs, 1000 gradu masa 32,3 - 40,7 g, plēkšņainība 23,4 -26,8%, tilpummasa 506-580g/l. Saimnieciskais raksturojums: Agrīna šķirne, veģetācijas periods 86 - 93 dienas. Izturīga pret veldri. Ienākas vienmērīgi, izturīga pret graudu izbiršanu. Potenciālā ražība 50 - 60cnt/ha, Proteīns (N% x 5,70) absolūti sausā paraugā 9,5 - 11,5%. Izturība pret slimībām: Ar izplatītākajām auzu slimībām inficējas līdzīgi kā "Selma" (Ar miltrasu inficējas maz. Lapu rūsas attīstībai labvēlīgos gados šķirnei infekcijas pakāpe augsta). Ieteikumi audzēšanai: Optimālā izsējas norma 600 dīgstoši graudi uz m2. Sēklas jākodina. Ieteicams audzēt iekoptās, pietiekoši mitrās mālsmilts un smilšmāla augsnēs. Šķirne jūtīga pret sausumu, bet pārlieka mitruma ne visai ilgstošu periodu pacieš labi. Sējot ar barības vielām bagātās augsnēs un izmantojot šķirni kā virsaugu daudzgadīgo zālāju sējumos, izsējas normu jāsamazina līdz 400-450 dīgstošiem graudiem uz m2. Šķirne efektīvi izmanto slāpekļa mēslojuma devas līdz N 90 kg/ha darbīgajā vielā, pie kam 70-80% no tā jāiestrādā augsnē pirms sējas, bet 20-30% reizē ar sēju. Augu aizsardzības līdzekļi jālieto atbilstoši ieteikumiem. MIEŽI
Vasaras mieži ir viens no svarīgākajiem vasarāju kultūraugiem ar plašu izmantošanu. No to graudiem iegūst putraimus, nelielos daudzumos miltus, iesalu, miežu kafiju, spirtu, raugu. Taču lielāko miežu graudu daudzumu izmanto lopbarībā. Miežu salmi ir vērtīgāki lopbarībai salīdzinājumā ar rudzu vai kviešu salmiem. Mieži ir plastisks kultūraugs, tāpēc ģeogrāfiskā ziņā plaši izplatīts, Pasaules mērogā pēc sējplatības tie ir ceturtajā vietā. Latvijā pēdējos gados miežu sējplatības un arī kopraža ievērojami samazinājās, graudu raža nesasniedz pat 2,0 t/ha. Taču daudzu saimniecību un izmēģinājumu rezultāti liecina, ka Latvijā iespējams regulāri iegūt 4,0 - 5,5 t/ha. Miežiem pie viena vārpas ass loceklīša ir trīs vārpiņas. Atkarībā no attīstīto vārpiņu skaita pie vārpas ass loceklīša miežus iedala divkanšu un daudzkanšu miežos. Parasti divkanšu miežiem graudi ir izlīdzinātāki, rupjāki un simetriski, bet daudzkanšu miežiem - neizlīdzinātāki, sīkāki un asimetriski. Miežu graudi sāk dīgt 1 - 20C temperatūrā, to sadīgšanas laiks var ieilgt līdz 15 - 30 dienām., jo miežu grauds augsnē uzbriest lēnām. Dīgsti pacieš īslaicīgu temperatūras pazemināšanos līdz -40C, taču ziedu un sēklu aizmetņi ir ievērojami jutīgāki pret salnām - tos var bojāt pie - 1,50C. Optimāla temperatūra miežu augšanas laikā ir 15 - 220C. Mieži ir samērā sausumizturīgs augs, taču mitruma deficīts stiebrošanas - vārpošanas laikā var jūtami ietekmēt graudu skaitu vārpā. Mieži ir tipisks pašapputes augs un zied visbiežāk pirms vārpošanas vai vārpošanas laikā. Graudu miera perioda ilgums ir stipri atkarīgs no šķirnes īpatnībām, kā arī meteoroloģiskiem apstākļiem. Gastiņec GriķiMieži GASTIŅEC
Šķirne selekcionēta Baltkrievijā Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtā. Divkanšu miežu šķirne. Tā ir iekļauta Latvijas kultūraugu šķirņu katalogā no 2001.gada.  GRIĶI
Griķi ir salīdzinoši nozīmīgs putraimaugs mērenā klimata joslā. No griķiem iegūtiem putraimiem ir labas diētiskās īpašības, tajos ir viegli sagremojamas barības vielas. Tie satur 10 - 14% proteīna, kas kvalitātes ziņā neatpaliek no graudu proteīna. Griķu salmi satur daudz kālija, un tos var izmantot pakaišiem vai iestrādāt augsnē kā mēslojumu, bet lopbarībā tie nav izmantojami - var izraisīt dzīvnieku saslimšanu. Uzskata, ka sējas griķi cēlušies no savvaļas griķu sugas. Eiropā griķus sāka audzēt ap 15.gadsimtu. Apmēram tajā laikā griķi parādījās arī Latvijā. Gandrīz puse no visas griķu sējplatības pasaulē izvietota Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā. Griķu sējumu platību palielināšana Latvijā iegūst arvien lielāku nozīmi kā fitosanitārā kultūra graudaugu maiņā, kas atveseļo graudaugu sējumus un dod iespēju samazināt augu slimību izplatību dabiskā ceļā. No šīs kultūras iegūtie pārtikas produkti ir vērtīgs izejas materiāls cilvēka ēdiena kartes dažādošanai un jaunu interesantu produktu veidošanai. Griķi ar augstu ražības līmeni neizceļas, pie kam ražas līmenis pa gadiem atkarībā no meteoroloģiskās situācijas ir stipri svārstīgs. Vidējie ražas rādītāji svārstās ap 1 t/ha. Griķi ir viengadīgs sūreņu dzimtas svešapputes augs. Griķi apaugļojas galvenokārt ar kukaiņu palīdzību. Ilgstošās ziedēšanas dēļ griķi ir vērtīgs nektāraugs, no 1 ha griķu sējuma bites ievāc 60 - 200 kg medus. Griķi ir ļoti jutīgi pret aukstumu, vidēji izturīgi pret sausumu. Vēlamais augsnes pH 4,8 - 7. Tas ir ļoti labs augs nezāļu apslāpēšanai un ļoti labi uzņem barības elementus no augsnes. To sējas laiks ir atkarīgs no augsnes siltuma un salnu perioda beigšanās. Izsējas norma ir 50 - 60 kg/ha. Samērā ātraudzīgi. Griķi ziedēšanas beigās vidēji uz hektāru var uzkrāt līdz 120 kg N, 25 kg P2O5, 195 kg K2O. Anita Belorusskaja Griķi ANITA BELORUSSKAJA
Latvijas augu šķirņu katalogā reģistrētā šķirne. Desmit gadu laikā pierādījusi sevi kā Latvijas apstākļos audzēšanai piemērotu šķirni. Joprojām ar šo šķirni tiek apsēta gandrīz visa griķu sējplatība Latvijā. 'Anita Belorusskaja' ir viena no nedaudzām šķirnēm, kas pielāgota griķu riekstiņu novākšanai ar tiešo kombainēšanu. Veģetācijas periods ir 85 - 90 dienas. Auga augstums ir 85 - 110 cm. 1000 griķu riekstiņu masa 24 - 26 grami, plēkšņainība 20 - 24%, putraimu iznākums 70 - 76 %, olbaltumvielu daudzums 15,5 - 17,5 %. Augi ir izlīdzināti un labi zarojas. Svarīgs nosacījums augstas ražas iegūšanai ir agra sēja. Griķu sēklas dīgst 7 - 80C temperatūrā, tomēr straujākai un vienmērīgākai dīgšanai un asnu veidošanai nepieciešams 15 - 250C. Sējot maija pēdējās dienās un jūnija pirmajās dienās, šķirnei vienmērīgi nogatavojoties, iespējams iegūt ražu 1,5 - 2,0 t/ha. Augstākas ražas var iegūt tālrindu sējumā. Šķirne 'Anita Belorusskaja' ir atsaucīga pret mēslojumu, taču bagātīgs N mēslojums veicina veģetatīvās masas pieaugumu, pagarina ziedēšanas un nogatavošanās periodu, samazina noturību pret veldri. Slāpekļa mēslojumu nevajadzētu lietot vairāk kā 30 kg/ha. Ieteicamā N:P:K attiecība 1,2:1,0:3,0. Griķi ir labs priekšaugs graudaugiem, jo samazina inficēšanos ar sakņu puvi. Liela nozīme augstas griķu riekstiņu ražas ieguvē ir nezāļu apkarošanai. Nezāļu ierobežošanai sekmīgi izmantojama griķu audzēšanas īpatnība, ka tos var sēt vēlu. Šeit var rīkoties divejādi - izmantot tikai mehānisko augsnes apstrādi vai veikt apstrādi ar glifosāta tipa preparātiem 1,5 - 2 nedēļas pirms sējas. Domājot par tirgotāju ērtībām piedāvājam stiebrzāļu un tauriņziežu sēklas, kā arī lopbarības un apzaļumošanas sēklu maisījumus nelielos fasējumos!
Mēs vēlamies Jums nākt pretī un piedāvājam 5 un 10 kg fasējumus par Vairumcenām! Piedāvājam sekojošu sortimentu: Baltais āboliņš - 0,2 kg un 0,5 kg Sarkanais āboliņs - 1 kg un 10 kg Lucerna - 1 kg Pļavas auzene - 1 kg un 10 kg Hibrīnā airene (Auzeņairene) - 1 kg un 10 kg Ganību airene - 1 kg un 10 kg Sarkanā auzene - 1 kg Timotiņš - 1 kg Eļļas rutks - 1 kg un 10 kg Baltais amoliņš - 1 kg Facēlija - 0,5 kg Visiem maisījumiem pļaušanai un ganīšanai - 5 kg un 10 kg Visiem maisījumiem kombinētai izmantošanai - 10 kg Maisījumiem apzaļumošanai: M/1 - 0,3 kg; 1 kg; 5 kg un 10 kg M/2 - 1 kg; 5 kg un 10 kg M/3 - 1 kg; 5 kg un 10 kg M/4 - 5 kg un 10 kg M/5 - 5 kg un 10 kg Ceļš 1 - 5 kg un 10 kg Ceļš 2 - 5 kg un 10 kg C/5 - 5 kg un 10 kg |
|
Zālāji | Lābības | Maisījumi apzaļumošanai | Šķirņu apraksti
SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas", Rīga, Struktoru iela 14
Tālr.: 67551834, Fakss: 67552633, e-pasts: seklas@seklas.lv
Tālr.: 67551834, Fakss: 67552633, e-pasts: seklas@seklas.lv