G3
    • Tauriņzieži

      Tauriņzieži ir augstvērtīgi lopbarības augi ar augstu olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu saturu.

      • Palielina proteīna saturu lopbarībā, kas ir īpaši svarīgi piena lopkopībā
      • Barības kvalitātes izmaiņas, atkarībā no augu attīstības fāzes nav tik straujas (tauriņziežu zelmeņiem lēnāk samazinās lopbarības kvalitāte, nekā stiebrzāļu zelmeņiem)
      • Pateicoties slāpekli fiksējošo gumiņbaktēriju darbībai tie nodrošina sevi ar slāpekli, tādejādi ļaujot ietaupīt uz mēslojuma rēķina
      • Spēcīga sakņu sistēma nodrošina augu labāku apgādi ar ūdeni, līdz ar to tie vienmērīgi ataug visa veģetācijas perioda garumā, labāk pacieš sausumu.
      • Tie uzlabo augsnes struktūru un ir labs priekšaugs citiem laukaugiem
      • Tie ir arī labi nektāraugi
      • Tos var izmantot kā zaļmēslojuma augus

      Veidojot zelmeņus ar augstu tauriņziežu īpatsvaru jāņem vērā, ka augstā proteīna satura dēļ lopbarību grūtāk iekonservēt, to arī grūtāk sagatavot sienam. Ganībās jāuzmanās, lai lopi nesaslimtu ar timpāniju.

      Pie virszālēm var pieskaitīt sarkano un bastarda āboliņu, lucernu, austrumu galegu. Pie apakšzālēm – balto āboliņu, ragainos vanagnadziņus.

      /Dr.agr. /
      • Austrumu galega

        Austrumu galega.JPG

        Austrumu galega (Galega orientalis) ir daļēji stīgojoša ar spēcīgi attīstītu sakņu sistēmu. Tā ir ilggadīga, zelmenī turas 15 un vairāk gadus. Augi ir labi aplapoti un lapas stipri turas pie stublājiem. Dod ļoti augstvērtīgu, ar proteīnu bagātu lopbarību. Galegai nepieciešamas neitrālas, kaļķi saturošas augsnes. Ziemcietība laba. Sējas gadā attīstās ļoti lēni, tāpēc pirms sējas rūpīgi jāsagatavo augsne veicot nezāļu iznīcināšanu, pamatmēslošanu. Pilnu ražu dot tikai sākot ar 3 audzēšanas gadu. Galegai raksturīga agra un intensīva ataugšana pavasarī, tā ražu dod jau maija pirmajā pusē. Veģetācijas periodā dod 2 – 3 pļāvumus. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem. Galega satur alkoloīdu (zemāks tas ir ziedpumpuru veidošanās fāzē), tāpēc mājdzīvnieki jāpieradina pie tās garšas.

        Izsējas norma 25 - 30 kg/ha.
        ! Sēklas pirms sējas obligāti jāapstrādā ar nitragīnu.

        /Dr.agr. /
      • Baltais āboliņš

        Jura.jpg

        Baltais āboliņš (Trifolium repens) ir stīgotāja apakšzāle. Ilggadīgs, bieži sastopams savvaļā. Tas necieš noēnojumu un ilgstošu sausumu. Vislabāk padodas mēreni mitrās, ar kaļķiem un trūdvielām bagātās augsnēs, var paciest applūšanu. Laba ataugšanas spēja gan pēc noganīšnas, gan nopļaušanas. Pacieš nomīdīšanu un zemu apganīšanu. Agrs, zied maijā un turpina ziedēt līdz rudenim. Ziemcietība vidēja. Kopā ar pļavas skareni ir svarīgs ilggadīgo ganību augs.

        Ir liellapu un sīklapu šķirnes.

        /Dr.agr. /
      • Baltais amoliņš

        Baltais amoliņš (Melilotus alba) ir divgadīgs augs ar spēcīgu sakņu sistēmu. Izmantojams gan kā nektāraugs, gan zaļmēslojuma augs. Pārsvarā to izmanto kā nektāraugu, jo tā ziedi izdala daudz nektāra un tas ilgi zied. Lopbarībā izmanto mazāk, jo augi satur ēteriskās vielas - kumarīnu, kas piedod īpatnēju garšu un lopi to nelabprāt ēd. Labi aug vāji skābās, neitrālās vai kaļķotās augsnēs. Pacieš ilgstošu sausumu. Jāuzmanās lai amoliņš nepāraugtu virsaugu. Amoliņa sēklas nogatavojas nevienmērīgi, tāpēc, lai nepiesārņotu augu sekas laukus ar balto amoliņu, to vēlams audzēt atsevišķos laukos ārpus augu sekas.

        /Dr.agr. /
      • Bastarda āboliņš

        Bastardābol

        Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum) ir skarjceru, vidēji agrīns augs. Tas ir ilggadīgāks un salīdzinoši pieticīgāks nekā sarkanais āboliņš. To var audzēt mazāk auglīgās un skābākās augsnēs. Bastarda āboliņam ir seklāka sakņu sistēma, tāpēc tas aug arī nenosusinātās, mitrākās augsnēs. Labi aug kūdras augsnēs, taču ražības ziņā atpaliek no sarkanā āboliņa. Ilgāk saglabā augstu barības vērtību (līdz pat ziedēšanas beigām). Zaļie augi ir rūgteni, un dzīvnieki tos sliktāk ēd, tāpēc vēlams audzēt jauktos zelmeņos kopā ar stiebrzālēm. Labs nektāraugs.

        /Dr.agr. /
      • Esparsete

        EsparseteSējas esparsete ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas zālaugs ar augstu lopbarības kvalitāti, kas satur daudz olbaltumvielas, minerālvielas.

        Esparsete ir vērtīgs medus augs. Svarīgi, ka esparsete uzzied agrāk par daudziem citiem medus augiem. Bez tam esparseti labprāt apmeklē bites arī karstā un sausā laikā, kad citi medus augi nektāru praktiski neizdala.

        Esparsetei ir ziemcietīga, iztur arī pavasara salnas. Tai piemērots silts klimats veģetācijas laikā, labi nosusinātas, ar kaļķiem bagātas augsnes. Nav piemērotas skābas, pārpurvojušās augsnes. Tai raksturīga augsta sausumizturība. Zelmenī turas 4 - 5 gadus.

        Izsējas norma: 50 - 70 kg/ha.

        /Dr.agr. /
      • Lucerna

        Julijs2010 048.jpg

        Lucerna.JPG

        Lucerna (Medicago sp.) ir skrajceru augs, vidēji agrīna, piemērota galvenokārt velēnu karbonātu augsnēm, jo tai vajadzīgas neitrālas un kaļķi saturošas augsnes. Lucerna ir ilggadīgs, augstvērtīgs lopbarības augs ar ļoti labu lopbarības kvalitāti. Lucernai ir dziļa sakņu sistēma, tāpēc tā dod labu ražu arī sausās vasarās. Lucernai ir raksturīga spēcīga cerošana, tā ir ātraudzīga un pēc nopļaušanas labi ataug. Lucerna ir jutīga pret bieži atkārtotu jauno dzinumu noplūkšanu vai zemu nopļaušanu, kas to novājina. Ganīšanai vēlams izmantot lucernas atālu. Lai lucerna labāk pārziemotu, to pēdējo reizi pļauj septembra beigās, oktobra pirmajā pusē. Tā uzlabo augsnes struktūru un auglību, ir labs priekšaugs citiem kultūraugiem.
        Izsējas norma 20 - 25 kg/ha.
        ! Sēklas pirms sējas obligāti jāapstrādā ar nitragīnu.

        /Dr.agr. /
      • Ragainie vanagnadziņi

        Vanagnadz.jpg

        Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus) ir cerojoša apakšzāle. Tas ir daudzgadīgs (produktīvā ilggadība 5 un vairāk gadi), pieticīgs lopbarības augs, kas Latvijā vairāk pazīstams kā savvaļas augs. Ziemcietīgs, izturīgs pret slimībām un kaitēkļiem, sausumizturīgs tauriņziedis, kas labi aug arī mitrās vietās, kā arī skābākās augsnēs. Pateicoties dziļajai sakņu sistēmai labi pacieš sausumu. Agrs, zied no maija līdz rudenim. Labi ataug, nocietē lēnāk nekā citi tauriņzieži, līdz ar to visi mājlopi tos labprāt ēd gan kā zaļbarību, gan konservētā veidā. Vanagnadziņu siens ir bagāts ar olbaltumvielām un minerālvielām. Mitros zelmeņos neizraisa lopiem saslimšanu ar timpāniju. Vanagnadziņi ir lielisks augs zālāju uzlabošanai veicot piesēju. Tā kā  sēklas ir sīkas (1000 sēklu masa vidēji ir 1.3 g), piesējai pietiek ar 1 - 3 kg/ha.

        /Dr.agr. /
      • Sarkanais āboliņš

        SarkAbW.JPG

        Sarkanais āboliņš (Trifolium pratenese) ir vērtīgs skrajceru lopbarības augs, tam ir plašas audzēšanas iespējas. Labi padodas iekultivētās, nosusinātās augsnēs ar pietiekamu kaļķa saturu. Nepiemērotas ir vieglas smilts un skābas augsnes. Kūdras augsnēs āboliņam ir vājāka ziemcietība. Salīdzinoši labi pacieš sausumu.

        Sarkanam āboliņam ir divas formas – agrīnais un vēlīnais.

        • Agrīnais sarkanais āboliņš izmantojams vienu līdz divus gadus. Sāk ziedēt jūnija pirmajā pusē. Veģetācijas periodā var iegūt 3 pļāvumus. Pirmajā audzēšanas gadā attīstās straujāk, nekā vēlīnais sarkanais āboliņš.
        • Vēlīnais sarkanais āboliņš izmantojams divus līdz trīs gadus. Sējas gadā āboliņš dīgst un aug lēni. Parasti iegūst divus pļāvumus, dod augstāku ražu nekā agrīnais āboliņš. Sāk ziedēt jūnija otrajā pusē.
        /Dr.agr. /
    • Stiebrzāles

      Stiebrzāles ir augstražīgi lopbarības augi ar augstu barības vērtību, kas veido ilggadīgu un kvalitatīvu zelmeni. Kopumā stiebrzālēm raksturīga lielāka produktīvā ilggadība nekā tauriņziežiem, tās ir pieticīgākas arī augsnes prasību ziņā. Stiebrzāļu klātbūtne tauriņziežu zelmeņos nodrošina labāku un kvalitatīvāku skābbarības sagatavošanu. Tās ir svarīga un neatņemama ganību zeļmeņu sastāvdala.

      Veidojot zelmeņus ar augstu stiebrzāļu īpatsvaru jāņem vērā, ka tās pāraugot straujāk zaudē lopbarības kvalitāti, arī proteīna saturs zaļmasā ir zemāks nekā tauriņziežiem.

      Dažādām stiebrzāļu sugām ir atšķirīga ceru formas – stīgojošās, skrajceru un blīvceru stiebrzāles. Skrajceru stiebrzālēm cerošanas mezgls atrodas augsnē seklāk nekā stīgotājām zālēm, un sānu dzinumi veido īsu posmu ar cerošanas mezglu, no kura savukārt veidojas jaunie dzinumi, ar ko cers ātri paplašinās. Stīgojošām stiebrzālēm cerošanas mezgls atrodas dziļāk augsnē un tās attīsta garākus horizontālus dzinumus. Stīgojošās stiebrzāles ātri savairojas veģetatīvi un izveido biezu zelmeni.

      Virszālēm ir garāki, rupjāki labi lapoti ziedu stiebri visā stiebra garumā un tie ir garāki nekā apakšzāles. Apakšzāles ir īsākas ar īsiem, tieviem stiebriem, uz kuriem ir mazāk lapu. Apakšzālēm ir daudz piesakņu, kas dod lielu zāles ražu un spēj labi ataugt. Ganību zelmenim ir nepieciešamas kā virszāles tā apakšzāles, pļaujamajiem zālājiem pārsvarā izmanto virszāles.

      /Dr.agr. /
      • Aitu auzene

        Zalaju izm Tirulos 31052007 006.jpg

        Aitu auzene (Festuca ovina) ir blīvceru stiebrzāle. Daudzgadīga, bieži sastopama savvaļā barības vielām nabadzīgās augsnēs. Labi aug sausās, smilšainās augsnēs.

        Laba ziemcietība, sausumizturība. Pavasarī attīstās agri, ataugšanas spēja vāja. Aitu auzeni izmanto dekoratīvajos zālienos sausās un mazauglīgās augsnēs, kā arī zālienu ierīkošanai nogāzēs, un degradētās augsnēs.

        /Dr.agr. /
      • Auzeņairene

        Felin.jpgSaikava_hibr_air2.jpgAuzeņairenes ( x Festulolium) ir virszāles. Tās veidotas krustojot ganību vai daudzziedu aireni un pļavas vai niedru auzeni. Sakarā ar dažādajiem hibrīdu veidošanas variantiem auzeņairenēs var dominēt gan aireņu, gan pļavas auzenes gan niedru auzenes īpašības, un tās atšķiras gan no morfoloģiskā, gan no agronomiskā viedokļa. Auzeņairenes ir ziemcietīgākas un izturīgākas pret slimībām kā airenes un tām ir labāka ataugšanas spēja, un barības vielu kvalitātes ziņā tās pārspēj auzenes. Galvenais to popularitātes cēlonis ir, ka tās ir ziemcietīgākas par airenēm, īpaši daudzziedu aireni, kas nodrošina ilggadīgu augstas kvalitātes lopbarības ražu.

        Latvijā selekcionētā šķirne ‘Saikava’ katalogā reģistrēta kā hibrīdā airene (Lolium x boucheanum). Tā ir ganību airenes, daudzziedu airenes un pļavas auzenes krustojums. Vārpas kā ganību airenei, tikai garākas, atālā veido daudz stiebru, tādēļ labāk piemērota pļaušanai nekā ganīšanai. Augstražīga, ļoti labi ataug, piemērota intensīvai izmantošanai, iegūstot vismaz 3 pļāvumus. Laba ziemcietība. Piemērota audzēšanai minerālaugsnēs. Kūdras augsnēs ir vājāka ziemcietība. Vidēji vēla, sāk ziedēt nedēļu vēlāk kā pļavas auzene, jūnija pirmajā pusē, piemērota sējai kopā ar agrīno sarkano āboliņu.

        /Dr.agr. /
      • Ganību airene

        Spidola_Gan_air.jpgHPIM1488.JPGGanību airene (Lolium perenne) ir skrajceru apakšzāle. Ganību airenes populācija sastāv no dažādiem biotipiem, kuriem ir atšķirīgas morfoloģiskās un bioloģiskās pazīmes. Atšķiras cera forma, lapu garums, platums un krāsojums, attīstības ātrums, ataugšanas un cerošanas spēja. Sastopami agrīnāki un vēlīnāki ganību airenes biotipi. Ganību airenei ir kultivētas gan diploīdas gan tetraploīdas šķirnes. Tetraploīdās šķirnes pārsvarā ir ar lielākām un garākām lapām, bet vājāk cerojošas kā diploīdās šķirnes un parasti tās ir ražīgākas kā diploīdās šķirnes. Diploīdām šķirnēm savukārt novērot labāka ziemcietība.
        Augšanai piemērotas ir trūdvielām bagātas minerālaugsnes ar pietiekamu mitrumu. Necieš ilglaicīgu sausumu, slikti aug vieglās smilts augsnēs. Ziemcietība vidēja. Ganību airene ir viena no visproduktīvākajām un visvērtīgākajām lopbarības zālēm ar augstu kvalitāti. Tā proteīna satura ziņā līdzinās tauriņziežiem, ir ar labu apēdamību un sagremojamību. Tā ir bagātīgi aplapota, spēcīgi augoša. Ātri attīstās sējas gadā, labi cero un ļoti labi ataug pēc nopļaušanas vai noganīšanas. Visvairāk ražo pirmajos izmantošanas gados, kamēr lēnāk augošās apakšzāles vēl nedod pilnu ražu. Ganību airenei nepieciešamas bagātīgs mēslojums, īpaši atsaucīga tā ir uz slāpekļa mēslojumu. Vidēji agrīna. Tā ir pamatzāle daudzgadīgajās ganībās, dod augstu un kvalitatīvu ražu gan ganībās, gan pļaujamos zālājos.

        /Dr.agr. /
      • Hibrīdā airene

        Tapirus.jpgHibrīdā airene (Lolium x boucheanum syn. Lolium x hybridum) ir virszāle. Hibrīdās airenes selekcionētas krustojot ganību aireni ar daudzziedu aireni. Eiropā tās ir jau sen pazīstami un plaši izplatīti zālaugi, taču Latvijā tās ir jaunas un maz pazīstamas. Hibrīdās airenes ir kā starpposms starp ganību aireni un daudzziedu aireni gan augšanas parametru, gan ražīguma, gan izturīguma ziņā. Arī temperatūras, mitruma, augsnes prasību ziņā hibrīdās airenes atrodas starp daudzziedu un ganību aireni. Galvenā hibrīdo aireņu priekšrocība ir tām piemītošā labākā ziemcietība nekā daudzziedu airenēm un to lielākā ražība salīdzinājumā ar ganību aireni gan pļaujamos, gan ganību zelmeņos. Tām raksturīga laba ataugšanas spēja pavasarī, kā arī vasaras otrajā pusē. Laba sausnas sagremojamība un laba barības kvalitāte.
        Lietuvas ZPI nodarbojas ar hibrīdo aireņu šķirņu selekciju, taču to galvenā problēma ir ziemcietība, kas ir zemāka nekā ganību airenei. Latvijā nav selekcionētas hibrīdās airenes šķirnes un galvenā to izmantošanas problēma arī Latvijā ir to ziemcietība, līdz ar to arī noturība zelmenī un samazināta ražība.

        /Dr.agr. /
      • Kamolzāle

        Zalaju izm Tirulos 31052007 017.jpgKamolzāle (Dactylis glomerata) ir skrajceru virszāle ar bagātīgi lapotiem dzinumiem. Daudzgadīga, ražo 6 – 10 gadus. Izvēlīga augsnes apstākļu ziņā. Kamolzālei ir spēcīga sakņu sistēma, tā labi aug sausās smilts augsnēs un noderīga ilggadīgu zelmeņu veidošanai vietās, kur pārējās zāles iznīkst. Dod labu ražu arī ilgstošāka sausuma periodos. Tai nepieciešams bagātīgs slāpekļa mēslojums. Labvēlīgos apstākļos kamolzāle ir agresīva un nomāc citas zelmeņa zāles, tāpēc vislabāk to audzēt tīrsējā.
        Kamolzāle neaug blīvās, skābās augsnēs un vietās ar augstu gruntsūdens līmeni, slikti pacieš applūšanu. Jutīga pret pavasara salnām, un rudens nakts salnām. Slikti aug kūdras augsnēs.
        Agra, piemērota pļaujamo un ganību zālāju ierīkošanai. Zāle labi ataug. Barības kvalitāte laba, tomēr pāraugot to strauji zaudē un pāraugušu kamolzāli lopi labprāt neēd.

        /Dr.agr. /
      • Miežabrālis

        Marathon_tir.jpgMiežabrālis (Phalaris arundinacea) ir stīgojoša virszāle. Daudzgadīgs, sētajos zālājos ražo līdz 10 gadiem. Laba ziemcietība. Augu garums līdz 2 m. Klimata ziņā neizvēlīgs. Pacieš ilgstošu applūšanu. Spēcīgā sakņu sistēma ļauj paciest arī sausuma periodus. Vislabāk aug ar kaļķi bagātās augsnēs, arī kūdrājos, kur ir augsts gruntsūdens līmenis. Pilnu ražu dod 3. gadā pēc sējas. Miežabrālis satur alkaloīdus, tādēļ zaļā veidā lopi to ēd nelabprāt. Pāraugušā zālē un nabadzīgos apstākļos augušie augi ir vairāk piesātināti ar alkaloīdiem. Noder pļaujamo zālāju ierīkošanai siena vai skābbarības iegūšanai. Ganībām neizmanto, jo slikti pacieš noganīšanu. Ataugšanas spēja vidēja.
        Agrs ir iespējams iegūt agru zaļās masas ražu. Noder augsnes aizsardzībai pret ūdens eroziju.

        /Dr.agr. /
      • Niedru auzene

        Niedr_auz.jpgNiedru auzene (Festuca arundinacea) ir skrajceru arī stīgojoša virszāle.
        Daudzgadīga, sētajos zālājos ražo 8 - 10 gadus. Augu garums līdz 1,5 m.
        Pieticīga augsnes prasību ziņā, var augt mazauglīgās augsnēs. Piemērota audzēšanai mitrākās pļavās. Niedru auzenei ir spēcīga sakņu sistēma un tā izceļas arī ar savu sausumizturību. Laba ziemcietība, agrīna. Augstražīga, ataugšanas spēja laba. Tās izmantošanu ierobežo samērā asās un rupjās lapas un stiebri. Tā ir vairāk piemērota konservētās lopbarības ražošanai, ganībām mazāk piemērota. Agra, pāraugot ļoti strauji zaudē lopbarības kvalitāti.

        /Dr.agr. /
      • Pļavas skarene

        Gausa.jpgPļavas skarene (Poa pratensis) ir stīgotāja apakšzāle, Daudzgadīga, bieži sastopama savvaļā. Nav izvēlīga augsnes ziņā, taču vislabāk padodas irdenās trūdvielām bagātās smilšmāla, mālsmilts un smilts augsnēs. Labi aug arī kūdras augsnēs, pacieš applūšanu. Ļoti laba ziemcietība. Lopbarības kvalitāte laba, ar labu sagremojamību un apēdamību. Pavasarī attīstās agri un zied jūnija sākumā. Pilnu ražu dod 3. gadā pēc sējas. Izteikta spēja veidot blīvu un noslēgtu zelmeni, tāpēc tā ir neatņemama sastāvdaļa ilggadīgu ganību zelmeņu ierīkošanā. Pēc noganīšanas vai nopļaušanas ļoti labi ataug. Pļavas skareni plaši izmanto arī dekoratīvo zālienu ierīkošanā.

        /Dr.agr. /
      • Pļavas auzene

        Pl_Auz.jpgPļavas auzene (Festuca pratensis) ir skrajceru virszāle. Daudzgadīga, piemērota pļaujamo un ganību zālāju ierīkošanai. Pieticīga, labi pacieš sausumu, spēj labi pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem. Vislabāk padodas irdenās, trūdvielām bagātās, pietiekoši mitrās minerālaugsnēs, kā arī iekoptos, nosusinātos zāļu purvos. Labi aug palieņu un zemo līdzenumu pļavās, pacieš īslaicīgu applūšanu. Kvalitatīvas ražas ieguvei nepieciešamas pietiekams minerālvielu nodrošinājums. Augsta barības vērtība, veido noslēgtu zelmeni, teicami ataug. Labi pacieš nomīdīšanu, tāpēc to var izmantot ganību zelmeņos. Laba ataugšanas spēja. Vidēji agra, zied jūnija sākumā, piemērota sējai kopā ar agrīno sarkano āboliņu.

        /Dr.agr. /
      • Sarkanā auzene

        Priekulu45.jpgSarkanā auzene (Festuca rubra) ir stīgotāja apakšzāle ar spēju veidot skrajus cerus. Daudzgadīga, brīvā dabā sastopama gandrīz visos dabiskajos zālājos. Sarkanā auzene ir neizvēlīga augsnes ziņā, tā aug gan sausās smilšainās augsnēs, kas ir skābākas, gan mitrās un kūdrainās augsnēs. Ražības un barības vērtības ziņā sarkanā auzene atpaliek no citām stiebrzālēm, taču lielās pieticības dēļ to var audzēt vietās, kuras nav piemērotas prasīgākām kultūrām. Pilnu ražu dod 2. vai 3. gadā pēc sējas. Laba ziemcietība. Pēc noganīšanas un nomīdīšanas labi ataug. Agra, ziedēt sāk jau jūnija pirmajā pusē. Piemērota pļaujamo un ganību zālāju ierīkošanai. Sarkano auzeni plaši izmanto dekoratīvo zālienu ierīkošanā.

        /Dr.agr. /
      • Timotiņš

        Jumis.jpgFlaksis un Niedols 06072007 040.jpgTimotiņš (Phleum pratense) ir skrajceru vitszāle. Daudzgadīgs, ražo 4 – 6 gadus un ilgāk. Pieticīgs, labi spēj pielāgoties augšanas apstākļiem. Viena no izturīgākajām stiebrzālēm kūdras augsnēs, labi pacieš mitrākas, īslaicīgi applūstošas pļavas. Vislabāk aug trūdvielām bagātās smilšmāla, mālsmilts augsnēs. Ļoti laba ziemcietība. Timotiņš labi piemērots pļaujamos zālājos, mazāk ganībās, tomēr labās ziemcietības un pieticības dēļ der arī ganībām. Ataugšanas spēja ir vidēja. Vēlīns, piemērots sējai kopā ar vēlīno sarkano āboliņu.


        /Dr.agr. /
      • Viengadīgā airene

        VairW.jpgViengadīgā airene (Lolium multiflorum Lam. var. westerwoldicum) ir skrajceru virszāle ar bagātīgi lapotiem dzinumiem. Viengadīgā airene nav izvēlīga augsnes prasību ziņā. Vislabāk tā padodas iekoptās smilšmāla un nosusinātās kūdras augsnēs, kultivētos zāļu purvos. Priekšauga ziņā nav izvēlīga, pacieš pavasara salnas. Ļoti vērtīgs, augstražīgs lopbarības zālaugs, kas izceļas ar sevišķu ātraudzību un ļoti labu ataugšanas spēju. Barības vērtības ziņā pārsniedz citas stiebrzāles, jo satur vairāk kopproteīna un citas vērtīgas barības vielas. Viengadīgās airenes labi attīstītā sakņu sistēma nodrošina augsnes auglības uzlabošanu.

        Viengadīgo aireni audzējot tīrsējā izsējas norma 25 – 30 kg/ha. Pirmo pļāvumu var iegūt jau 45 – 55 dienas pēc sējas. Dod trīs pilnvērtīgus pļāvumus veģetācijas sezonā. Tā kā viengadīgā airene ir ļoti ražīga, tīrsējas zelmeņus ir ekonomiski izdevīgi izmantot rituļu skābbarības ražošanai.

        Viengadīgo aireni var izmantot kā virsaugu pasētam daudzgadīgam zālājam, ja jau sējas gadā nepieciešams iegūt zāles lopbarību. Lai pasētais daudzgadīgais zālājs labi attīstītos, viengadīgās airenes izsējas normai nevajadzētu pārsniegt 12 – 15 kg/ha. Tā kā viengadīgā airene labi pacieš virsauga noēnojumu, spēcīgi cero, to var sēt kopā ar mistru. Šādi var ievērojami palielināt zaļās masas ražu no izmantotās platības, jo pēc mistra novākšanas strauji ataug un vasaras otrajā pusē dod labu ražu.

        /Dr.agr. /
  • Lopbarības zālāju sēklu maisījumi

    Piedāvājam kvalitatīvu tauriņziežu un stiebrzāļu sēklu maisījumus ražīgas un augstvērtīgas lopbarības ieguvei. Maisījumi sastādīti vadoties no Latvijas zinātnieku atzinumiem, praktiskām pārbaudēm, kā arī ārzemju speciālistu ieteikumiem.

    SIA „Latvijas Šķirnes Sēklas” savā 22 gadu darbības laikā, sadarbojoties ar pieredzējušiem lopkopjiem praktiķiem veido maisījumus dažādiem izmantošanas veidiem, ņemot vērā  augsnes īpašības, audzēšanas un lopbarības sagatavošanas prasības.

    Mūsu zālāju maisījumu pārākumu apliecina Latvijas zinātnieku veiktie izmēģinājumi.

    Maisījumu izmēģinājumi Izmēģinājumi ZZI
    /Dr.agr. /
      • P1

        P/1 Vēlīnai izmantošanai. Augstražīgs un izdevīgs maisījums pļaujamo zālāju ierīkošanai, ja vēlaties vairākus gadus iegūt teicamu zāles ražu. Maisījums ar 40-45% āboliņa īpatsvaru nodrošina ar olbaltumvielām bagātu lopbarību, ir lielisks priekšaugs citiem laukaugiem. Izsējas norma 20 – 25 kg/ha.

         

        Sastāvs

        sarkanais vēlais āboliņš 45 %
        timotiņš 55 %
        /Dr.agr. /
      • P2

        P/2 Ļoti pieprasīts, plastisks, daudzgadīgs maisījums zāles lopbarības ieguvei (sienam, skābsienam, skābbarībai), to arī var izmantot arī ganīšanai. Sastāvs uzlabots izmantojot jauno, perspektīvo stiebrzāli – hibrīdo aireni, kas barības kvalitātes ziņā līdzvērtīga ganību airenei un izceļas ar augstu ražību un noturību zelmenī, ziemcietību. Piemērots gan vidēji agrai, gan vēlai pļaušanai. Iespējams iegūt līdz 3 pļāvumiem gadā. Izmantojams minerālaugsnēs. Piemērots audzēšanai nabadzīgākās augsnēs. Izsējas norma 20 – 25 kg/ha.

        Sastāvs

        sarkanais vid. agrais āboliņš 27 %
        pļavas auzene 23 %
        hibrīdā airene 23 %
        timotiņš 27 %
        /Dr.agr. /
      • P3

        P/3 Daudzgadīgs, ražīgs maisījums ar 50% tauriņziežu īpatsvaru, kas nodrošina olbaltumvielām bagātas kvalitatīvas lopbarības ieguvi. Maisījuma sastāvā ir lucerna, kas ir pasaulē atzīts, augstražīgs, ilggadīgs tauriņziežu lopbarības augs. Maisījums paredzēts zālāju ierīkošanai vidēji smagās augsnēs ar pietiekamu kaļķu saturu. Lucerna dod labu ražu arī sausās vasarās, ļaujot iegūt trīs pļāvumus. Laba ziemcietība, teicams augu sekā. Izsējas norma 20 – 25 kg/ha.

        Sastāvs

        sarkanais vid. agrais āboliņš 18 %
        lucerna 27 %
        timotiņš 55 %
        /Dr.agr. /
      • P4

        P/4 Divgadīgs, augstražīgs maisījums, kas pateicoties viengadīgai airenei nodrošina ne tikai augstu zaļās masas ražu, bet arī uzlabo lopbarības kvalitāti jau sējas gadā, kā arī pirmajā izmantošanas gadā, kad ražu dos agrais āboliņš. Abos gados var iegūt trīs ražas no viena lauka. Ir lielisks priekšaugs citiem laukaugiem, nodrošinot augsnes auglības uzlabošanu. Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.

        ! Sējamas bez virsauga

        Sastāvs

        sarkanais agrais āboliņš 36 %
        timotiņš 24%
        viengadīgā airene 40 %
        /Dr.agr. /
      • P5-z

        P/5-z Maisījums paredzēts pļaujamo zālāju ierīkošanai siena un skābbarības gatavošanai. Satur stiebrzāles, kas nodrošina ar proteīnu un ogļhidrātiem bagātas lopbarības ieguvi. Piemērots audzēšanai dažāda tipa augsnēs, arī vieglākās un sausākās augsnēs. Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.

        Sastāvs

        hibrīdā airene 30 %
        timotiņš 30 %
        pļavas auzene 20 %
        niedru auzene 15 %
        sarkanā auzene 5 %
        /Dr.agr. /
      • P6

        P/6 Mitrām, kūdrainām augsnēm paredzēts daudzgadīgs maisījums. Piemērots agrai un vidēji agrai izmantošanai. Svarīgi nenovilcināt pļaujas laiku, lai varētu iegūt augstas kvalitātes lopbarību! Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.

        Sastāvs

        bastarda āboliņš 18 %
        miežabrālis 23 %
        niedru auzene 27 %
        pļavas auzene 32 %
        /Dr.agr. /
      • G1

        G/1 Universāls augstražīgs maisījums piemērots plašam agrofona spektram. Īpaši piemērots ganīšanai, jo satur ganībām nepieciešamās apakšzāles. To pļaujot var iegūt lielisku lopbarības ražu, jo tā sastāvā ir plašs spektrs virszāļu. Daudzgadīgs, šo zālāju var izmantot vairāk nekā 5 gadus.
        Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.
        ! Šis maisījums uzrādījis vislabākos ražas rezultātus izmēģinājumos Latvijā!

        Sastāvs

        sarkanais vēlais āboliņš 13 %
        baltais āboliņš 10 %
        pļavas auzene 17 %
        timotiņš 20 %
        ganību airene 20 %
        sarkanā auzene 13 %
        pļavas skarene 7 %
        /Dr.agr. /
      • G2

        G/2 Maisījums piemērots vieglām un smilšainām augsnēm, ganību, kā arī pļaujamo zālāju ierīkošanai, daudzgadīgai izmantošanai. Nodrošina teicamu barības kvalitāti. Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.

        Sastāvs

        sarkanais vēlais āboliņš 10 %
        baltais āboliņš 10 %
        pļavas auzene 20 %
        timotiņš 17 %
        sarkanā auzene 26 %
        pļavas skarene 17 %
        /Dr.agr. /
      • G3

        G/3 Ražīgs maisījums ar augstu tauriņziežu, īpaši lucernas īpatsvaru. Tas nodrošina olbaltumvielām bagātas kvalitatīvas lopbarības ieguvi. Maisījums paredzēts vidēji smagām, neitrālām līdz sārmainām augsnēm. Daudzgadīgai izmantošanai, dod labu ražu arī sausās vasarās.
        Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.

        Sastāvs

        sarkanais vēlais āboliņš 3 %
        baltais āboliņš 10 %
        lucerna 17 %
        pļavas auzene 23 %
        timotiņš 17 %
        ganību airene 23 %
        pļavas skarene 7 %
        /Dr.agr. /
      • G4

        G/4 Augstražīgs maisījums intensīvai izmantošanai. Piemērots vidēji smagām un smagām minerālaugsnēm. Nodrošina īpaši augstvērtīgu olbaltumvielām bagātu lopbarību ar labu sagremojamību. Sastāvā iekļauta hibrīdā airene, kas uzlabo zelmeņa ziemcietību un izturību, saglabājot maisījuma augsto barības kvalitāti. Kvalitātes ziņā līdzvērtīgs Eiropas valstu maisījumiem, bet izturības ziņā tos ievērojami pārspēj. Ja vēlaties iegūt augstu ražu, neaizmirstiet, ka zālājs jāmēslo un jākopj intensīvi. Šis maisījums ir atsaucīgs uz slāpekļa mēslojumu. Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.

        Sastāvs
        baltais āboliņš 17 –22 %
        pļavas auzene 10-15 %
        timotiņš 10-15 %
        ganību airene 25-30 %
        hibrīdā airene 20-25 %




        /Dr.agr. /
      • G5-z

        G/5-z Daudzgadīgs maisījums īpaši piemērots zirgu ganību ierīkošanai. Zelmeni veido no stīgojošām un cerojošām stiebrzālēm, kas nodrošina labu zāles apēdamību un ogļhidrātiem bagātu lopbarību. Piemērots audzēšanai dažāda tipa augsnēs, arī vieglākās un sausākās augsnēs. Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.

        Sastāvs

        sarkanais āboliņš 7%
        baltais āboliņš 7%
        pļavas auzene 20 %
        hibrīdā airene 20 %
        ganību airene 20 %
        timotiņš 10 %
        sarkanā auzene 10 %
        pļavas skarene 6 %
        /Dr.agr. /
      • G6

        G6 Daudzgadīgs maisījums aitu ganību ierīkošanai. Maisījums sastāv no daudzām komponentēm, kas nodrošina aitām nepieciešamo botāniskā sastāva daudzveidību zelmenī. Īpaši piemērots aitu ganīšanai, jo zelmenis veidots ar augstu apakšzāļu īpatsvaru. Daudzgadīgs, šo zālāju var izmantot vairāk nekā 5 gadus. Piemērots audzēšanai dažāda tipa augsnēs. Izsējas norma 30 – 35 kg/ha.

        Sastāvs

        baltais āboliņš 13 %
        pļavas auzene 17 %
        hibrīdā airene 13 %
        timotiņš 10 %
        ganību airene 20 %
        sarkanā auzene 14 %
        aitu auzene 3 %
        pļavas skarene 10 %
        /Dr.agr. /
      • Lauks 1

        Lauks 1 Maisījums kombinētai izmantošanai – gan pļaušanai, gan ganībām. Daudzgadīgs – ražo 5 un vairāk gadus. Nodrošina augstas ražas un teicamu lopbarības kvalitāti. Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.

        Sastāvs
        sarkanais āboliņš 10 %
        baltais āboliņš 10 %
        pļavas auzene 13 %
        timotiņš 23 %
        ganību airene 23 %
        sarkanā auzene 13 %
        pļavas skarene 8 %




        /Dr.agr. /
      • Lauks 2

        Lauks 2 Maisījums kombinētai, vidēji intensīvai izmantošanai. Piemērots gan ganībām, gan pļaušanai skābbarības un arī siena ieguvei. Daudzgadīgs – ražo 5 un vairāk gadus. Labi aug arī nabadzīgākās augsnēs. Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.

        Sastāvs
        baltais āboliņš 10 %
        pļavas auzene 30 %
        timotiņš 40 %
        sarkanā auzene 10 %
        pļavas skarene 10 %




        /Dr.agr. /
      • Lauks 4

        Lauks 4 Maisījums ganību ierīkošanai intensīvai izmantošanai. Dod arī augstas ražas pļaujot skābbarībai. Ātraudzīgs, labi ataug. Ganību airene nodrošina augstu lopbarības kvalitāti. Maisījums atsaucīgs uz slāpekļa mēslojumu. Izsējas norma 25 – 30 kg/ha.

        Sastāvs
        baltais āboliņš 17 %
        pļavas auzene 10 %
        timotiņš 13 %
        ganību airene 53 %
        pļavas skarene 7 %





        /Dr.agr. /
  • Zaļmasas augi

    Pie zaļmasas augiem pieder dažādu dzimtu un sugu augi, kurus Latvijas agroklimatiskajos apstākļos izmanto zaļbarības un konservētās lopbarības ieguvei, kā arī lieto kā zaļmēslojumu.

    /Dr.agr. /
    • Eļļas rutks

      Eļļas rutks

      Eļļas rutks ir pieticīgs un ātraudzīgs zaļmēslojuma augs, ko var izmantot arī kā nektāraugu. Eļļas rutks novērš slimību un kaitēkļu izplatību augu sekā, nomāc nezāles un ierobešo to izplatību, uzlabo augsnes auglību un palielina pēcaugu ražu. Mazprasīgs, aug dažādās augsnēs arī kūdrājos. Ātraudzības dēļ (zaļās masas ražu dod jau pēc 40 dienā pēc sadīgšanas) to var izmantot kā starpkultūru, ar izsējas norma 25 – 30 kg/ha. Sāk ziedēt aptuveni 60 dienās pēc sējas. Sējot pavasarī, un iearot pirms ziedēšanas, izsējas normu var samazināt līdz 12 kg/ha.

      /Dr.agr. /
    • Baltās sinepes

      Baltās sinepes ir ātraudzīgs, mitrumprasīgs, aukstumizturīgs augs. To var izmantot zaļmēslojumam, kā eļļas augu, nektāraugu. Var audzēt kā starpkultūru. Neaug skābās, blīvās augsnēs. Izsējas norma 20 – 25 kg/ha.

      /Dr.agr. /
    • Lopbarības bietes

      Lopbarības bietes Selekcionārs - Małopolska Hodowla Roślin (Polija)

      URSUS POLY – cilindriskas, krāsa – dzeltenīgi oranža
      Daudzdīgstu poliploīda šķirne, krāsa - dzeltenoranža kā "Ekendorfas Dzeltenās". Saknes iegremdējums
      augsnē ap 40%, tāpēc viegli novācamas ar rokām, viegli attīras no zemes. Izturīga, izzied maz.
      Augstražīga, piemērota audzēšanai auglīgās augsnēs. Labi uzglabājas.

      REKORD POLY – cilindriskas, krāsa – sarkanas
      Daudzdīgstu poliploīda šķirne. Saknes iegremdējums augsnē ap 40%, tāpēc viegli novācamas ar rokām,
      viegli attīras no zemes. Izturīga, izzied maz. Piemērota audzēšanai auglīgās augsnēs. Ļoti augstražīga,
      šķirne ir visražīgākā starp daudzdīgstu šķirnēm. Labi uzglabājas.

      ZENTAUR POLY – puscukurbietes, ovālas, krāsa – baltas

      Daudzdīgstu poliploīda, puscukurbietes tips. Saknei sekls rievojums. Izturīga pret izziedēšanu un slimībām
      - biešu lapu sīkplankumainību un biešu lapu dzeltēšanu. Sausumizturīga, piemērota mazauglīgākām
      augsnēm. Iegremdējums augsnē ap 60%, tāpēc iespējama mehanizēta novākšana pēc lapu nogriešanas.
      Ļoti labi uzglabājas līdz vēlam pavasarim, glabājot pie to 0,5 līdz 4 oC zudumi sastāda tikai 2%.

      /Dr.agr. /
  • Lopbarības pākšaugi

    Latvijā no pākšaugu grupas plašāk audzē zirņus un vīķus, bet atsevišķās saimniecībās arī lauka pupas un lupīnas.

    /Dr.agr. /
    • Zirņi

      Sējas, jeb baltziedu zirņi ir ar gaišām, parasti baltām, dzeltenām, vai zaļganām sēklām. Sārtziedu zirņi ar brūnām vai tumši marmorētām sēklām. Zirņi labi padodas augsnēs vidēji smagās minerālaugsnēs ar neitrālu vai vāji skābu reakciju, sliktāk vieglās smilts augsnēs. Zaļmasas ieguvei zirņus audzē mistros ar veldres izturīgām labību šķirnēm. Svarīgi ir izvēlēties graudaugu šķirni ar atbilstošu veģetācijas periodu. Zaļmasas ieguvei piemērotāki ir sārtziedu zirņi, jo tiem ir garāks veģetācijas periods un spēcīgāks aplapojums.

      /Dr.agr. /
    • Vīķi

      Vīķus audzē zaļmasas ieguvei. Vīķi ir pieticīgāki augsnes prasību ziņā, kā zirņi. Tie arī lēnāk nocietē. Zaļmasa novākšanas gatavības stadiju vīķi sasniedz 50 – 60 veģetācijas perioda dienās.
      Zaļmasas ieguvei audzē mistros ar veldres izturīgām labību šķirnēm. No auzām vēlams izvēlēties vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes. Ja vīķu – auzu mistru izmanto kā virsaugu daudzgadīgajam zālājam, tad mistra izsējas normai nevajadzētu pārsniegt 100 kg/ha.

      Šķirne HANKA - vidēji agra, salizturīga. Laba izturība pret slimībām. Augsta uzturvērtība, satur daudz olbaltumvielu. Bagātīgi aplapota, raksturīga augsta zaļās masas raža. Uzrāda augstas ražas audzējot mistros, mistros audzētu vīķu raža nereti ir augstāka kā tīrsējā audzētiem. Labi aug mitrās auglīgās augsnēs. Sēklas jāsēj pēc iespējas agri pavasarī 120 - 150 kg/ha vai 200-250 augi/m2. Vīķauzu mistrā ieteicamā izsējas norma 100-125 kg/ha vīķu un 100-125 kg/ha auzu.

      /Dr.agr. /
    • Lauka pupas

      Pupas izmanto sēklu ražošanai. Pupu zaļmasa var labi izmantot konservētās lopbarības ražošanai. Tām ir augsta barības vērtība un proteīna saturs. Pupām ir nepieciešamas auglīgas, vidēji smagas augsnes ar neitrālu reakciju un stabils mitruma režīms. Vēsos pavasaros attīstība noris gausi. Audzējot zaļmasai izsējas norma 200 -260 kg/ha, sēklu ieguvei 120-160 kg/ha. Sējas dziļums 4 – 7 cm.

      /Dr.agr. /
      • Pupas GRANIT

        Lauka pupas selekcionētas Polijā

        • Agrīns, veģetācijas periods 118 dienas
        • Augsta sēklu raža (5.70 t/ha)*
        • Vienmērīga nogatavošanās
        • Ļoti laba izturība pret veldri
        • Augu garums 105 cm
        • 1000 sēklu masa 521 g
        • Augsts proteīna saturs (298 g/kg sēklu sausnas) *
        • Izsējas norma aptuveni 250 kg/ha (vai 55-60 augi/m2)
        • Sējas dziļums 6-10 cm (rindstarpas 20-25 cm)

        * Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta izmēģinājumu dati

        /Dr.agr. /
    • Facēlija

      Facēlija vairāk pazīstama kā nektāraugs, bet to lieliski var izmantot kā zaļmēslojuma augu. Aug vāji skābās, neitrālās vai kaļķotās smilšmāla, mālsmilts un smilts augsnēs. Ātraudzīga, zied 45 līdz 55 pēc sadīgšanas.

      /Dr.agr. /
    • Baltais amoliņš

      Baltais amoliņš (Melilotus alba) ir divgadīgs augs ar spēcīgu sakņu sistēmu. Izmantojams gan kā nektāraugs, gan zaļmēslojuma augs. Pārsvarā to izmanto kā nektāraugu, jo tā ziedi izdala daudz nektāra un tas ilgi zied. Lopbarībā izmanto mazāk, jo augi satur ēteriskās vielas - kumarīnu, kas piedod īpatnēju garšu un lopi to nelabprāt ēd. Labi aug vāji skābās, neitrālās vai kaļķotās augsnēs. Pacieš ilgstošu sausumu. Jāuzmanās lai amoliņš nepāraugtu virsaugu. Amoliņa sēklas nogatavojas nevienmērīgi, tāpēc, lai nepiesārņotu augu sekas laukus ar balto amoliņu, to vēlams audzēt atsevišķos laukos ārpus augu sekas.

      /Dr.agr. /
  • Zāliens, maisījumi apzaļumošanai

    Sēklu maisījumi apzaļumošanai
    Kvalitatīva, laba zāliena zelmeņa veidošanai jāizmanto galvenokārt Latvijā audzētas zālāju sēklas, kuras piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem, mainīgajām ziemām un krasajām temperatūras svārstībām pavasarī.

    /Dr.agr. /
    • M1

      M/1 - Parter Universāls zāliens piemājas dārzu, vasarnīcu, parku apzaļumošanai. Sējas gadā intensīvi cero, labi nosedz augsni, daudzgadīgs. Izsējas norma 20 - 40 g/m2

      Sastāvs
      sarkanā auzene 45-55 %
      ganību airene 22-27 %
      pļavas skarene 22-27 %




      /Dr.agr. /
    • M2

      M/2 - Sport Zāliens aktīvai izmantošanai, paredzēts spēļu un sporta laukumu ierīkošanai. Izturīgs pret nomīdīšanu. Pēc bojājumiem – sala, sausuma, nomīdīšanas - ātri atjauno zelmeni, daudzgadīgs. Izsējas norma 30 - 40 g/m2

      Sastāvs
      sarkanā auzene 15-20 %
      ganību airene 50-60 %
      pļavas skarene 20-30 %



      /Dr.agr. /
    • M3

      M/3 - Park Zāliens mauriņa ierīkošanai sausās, smilšainās augsnēs, izturīgs pret daļēju noēnojumu, daudzgadīgs. Izsējas norma 20 - 40 g/m2

      Sastāvs
      sarkanā auzene 30-35 %
      aitu auzene 30-35 %
      niedru auzene 5 - 10 %
      ganību airene 5 - 10 %
      pļavas skarene 20-25 %




      /Dr.agr. /
    • M4

      M/4 - Dekoratīvais Smalks un skaists zāliens pilsētas un piemājas dārzu apzaļumošanai, daudzgadīgs. Izsējas norma 30 - 40 g/m2

      Sastāvs
      Stīgojošā sarkanā auzene 25-30 %
      Sarkanā auzene 15-20 %
      Ganību airene 20-25 %
      Pļavas skarene 20-25 %




      /Dr.agr. /
    • M5

      M/5 - Stadions Zāliens iztur intensīvu slodzi, īpaši piemērots futbola stadionu ierīkošanai. Daudzgadīgs. Izsējas norma 40 - 50 g/m2

      Sastāvs
      Ganību airene 50 %
      Pļavas skarene 50 %



      /Dr.agr. /
    • Ceļš 1

      Ceļš 1 Maisījums ceļu zaļo zonu apzaļumošanai. Daudzgadīgs un izturīgs zāliens. Strauji izveido zaļu zelmeni, biezu un izturīgu velēnu.

      Maisījuma izsējas norma: 15 – 20 g/m2

      Sastāvs
      sarkanā auzene 40 %
      pļavas auzene 30 %
      ganību airene 25 %
      pļavas skarene 5 %

       

      /Dr.agr. /
    • Ceļš 2

      Ceļš 2 Maisījums ceļa nogāžu un grāvmalu apzaļumošanai. Nostiprina augsni, veido noturīgu un biezu velēnu. Labi aug sausās smilts augsnēs, daudzgadīgs.

      Maisījuma izsējas norma: 15 – 20 g/m2

      Sastāvs
      sarkanā auzene 45 %
      pļavas auzene 30 %
      aitu auzene 20 %
      pļavas skarene 5 %

       


      /Dr.agr. /
    • Ceļš 4

      Ceļš 4 Maisījums teritoriju apzaļumošanai pēc būvdarbiem. Piemērots pilsētas un ceļa zaļo zonu apzaļumošanai. Strauji izveido zaļu zelmeni, biezu un izturīgu velēnu, labi nosedz augsni. Pieticīgs augsnes un kopšanas apstākļu prasību ziņā.

      Maisījuma izsējas norma: 15 – 20 g/m2

       

      Sastāvs
      sarkanā auzene 45 %
      ganību airene 30 %
      aitu auzene 10 %
      pļavas skarene 5 %
      daudzziedu airene 10 %
      /Dr.agr. /
    • C5

      C/5 Daudzgadīgs stiebrzāļu maisījums, kuru var izmantot zālieniem ceļu, plašāku celtniecības objektu un teritoriju apzaļumošanai. Ātraudzīgs, pieticīgs labi, spēj pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem. Piemērots audzēšanai nabadzīgās, mazielabotās augsnēs un kūdras augsnēs. Izsējas norma 50 – 60 kg/ha.

      Sastāvs
      ganību airene 18 %
      pļavas auzene 27 %
      timotiņš 23 %
      sarkanā auzene 32 %



      /Dr.agr. /
  • Kukurūza (cena bez PVN)

    Ievērojot izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no 2016.g. 1.jūlija, par kukurūzas sēklu preču piegādātājs izraksta PVN rēķinu bez PVN ar atsauci "nodokļa apgrieztā maksāšana".

    /Dr.agr. /
    • Kukurūza CESTER 230

      Fasēta maisos. Fasējumā 90 000 sēklas, kas paredzētas 1 ha apsēšanai.

      Vidēji agrīna: FAO 220-230 (Selekcionēta Čehijā)

      Pārbaudīta ilggadīgos izmēģinājumos un ražošanas apstākļos Latvijā jau kopš 2005. gada!

      Uzrāda stabilu ražu un kvalitāti gan labvēlīgos, gan nelabvēlīgos gados visos reģionos!

      • Piemērota biogāzes ieguvei
      • Ātraudzīga, raksturīga strauja attīstība pavasarī
      • Dod augstu zaļās masas un sausnas ražu
      • Augsts vālīšu sausnas īpatsvars ražā
      • Laba kvalitāte skābbarībai
      • Augsta enerģētiskā vērtība
      • Ļoti laba izturība pret slimībām
      • Trīskāršais hibrīds
      • Kramveida - zobveida graudu tips
      • Piemērota audzēšanai vieglām, smilšainām augsnēm
      /Dr.agr. /
    • Kukurūza CODINAN

      Fasēta maisos. Fasējumā 50 000 sēklas, kas paredzētas 0.5 ha apsēšanai.

      Vidēji agrīna: FAO 220 (Selekcionēta Francijā)

      Pārbaudīta izmēģinājumos un ražošanas apstākļos Latvijā!

      Īpaši piemērota biogāzes ieguvei!

      • Ļoti labs aplapojums
      • Ļoti laba zaļās masas un sausnas raža
      • Ļoti laba kvalitāte skābbarībai
      • Laba izturība pret slimībām
      • Trīskāršais hibrīds
      • Kramveida - zobveida graudu tips
      • Piemērota audzēšanai vieglās un vidēji smagās smilšmāla un mālsmilts augsnēs

      Ražas dati no LLU MPS "Vecauce" izmēģinājumu rezultātiem vidēji 2014-2015. gados

      Hibrīds

      Auga garums, m

      Zaļās masas raža, t ha-1

      Sausnas saturs novākšanas laikā, %

      Sausnas raža, t ha-1

      Codinan

      2.69

      55.18

      31.66

      17.52

      Vidēji izmēģinājumā

      2.57

      50.33

      33.04

      16.56

      /Dr.agr. /
    • Kukurūza CODIVIEWJAUNUMS !

      Fasēta maisos. Fasējumā 50 000 sēklas, kas paredzētas 0.5 ha apsēšanai.

      Vidēji agrīna: FAO 180 (Selekcionēta Francijā)

      Pārbaudīta izmēģinājumos Latvijā!

      Īpaši piemērota skābbarības ieguvei!

      • Ātraudzīga
      • Spēcīgs stumbrs un sabalansēts aplapojums
      • Labi apputeksnējas
      • Veido lielas vālītes
      • Ļoti laba kvalitāte skābbarībai
      • Augsts cietes saturs sausnā
      • Vienkāršais hibrīds
      • Zobveida - kramveida graudu tips
      • Piemērota audzēšanai vieglās un vidēji smagās smilšmāla un mālsmilts augsnēs
      /Dr.agr. /
  • Labības

    Labības ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus izmanto graudu ieguvei. Latvijā atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem audzē ziemas rudzus, ziemas un vasaras kviešus, ziemas tritikāli (tiek veikti izmēģinājumi arī vasaras tritikālei), vasaras miežus, auzas un nelielās platībās ziemas miežus. Graudkopība ir svarīgākā augkopības nozare, jo graudu ražošana veicina jebkuras valsts ekonomisko un politisko stabilitāti, iedzīvotāju pārticību. No graudiem izgatavo ne tikai maizi un maizes izstrādājumus. Tie nodrošina arī vajadzīgo piena, gaļas, olu un citu produktu ražošanas apjomu. Graudaugu plašā audzēšana pamatojas uz šādām iegūstamās produkcijas priekšrocībām:

    • koncentrēts uzturvielu un mazs ūdens saturs galvenajā ražas daļā - graudos;
    • iespēja graudus ilgstoši uzglabāt dabiskā veidā;
    • iespēja tos transportēt lielos attālumos;

    visu audzēšanas, novākšanas, transportēšanas un pārstrādes darbu pilnīgas mehanizācijas iespēja.

    Graudaugu sējplatības pasaulē aizņem gandrīz pusi no visas aramzemes, no tiem kvieši 32%. Graudu kopievākumos dažādos pasaules reģionos pa gadiem ir atšķirīgs, galvenokārt, mainīgu klimatisko apstākļu - postoša sausuma vai pārliecīga mitruma dēļ. Graudaugu ražība pasaulē vidēji ir 2,8 - 2,9 t/ha.

    Ģeogrāfiski Latvija atrodas graudaugu audzēšanai vidēji labvēlīgā zonā. Graudkopībai Latvijas teritorijā vienmēr bijusi un arī turpmāk saglabāsies prioritāra nozīme, ievērojot graudu produktu īpašo lomu kopējā pārtikas bilancē. Dietologi uzskata, ka cilvēka uzturā maizei, sausajām brokastīm, biezputrām, rīsiem, makaroniem kopā ar kartupeļiem jābūt ap 40 % no visām pārtikas produktu grupām.

    Vērtējot pašreizējo graudaugu ražu līmeni dažās Rietumeiropas lauksaimnieciski attīstītās valstīs, aprēķini liecina, ka vidējās graudaugu ražas Vācijā 6,0 t/ha pēc agroklimatisko resursu izmantošanas ir līdzvērtīgas 4,2 t/ha vidējām ražām Latvijā. Latvija atrodas joslā ar augiem pietiekamu produktīvā ūdens nodrošinājumu, taču pašreizējais graudaugu līmenis (ap 2 t/ha) ir ļoti zems. Latvijā graudaugu ražu atšķirības, ievērojot meteoroloģiskos apstākļus un augšņu īpatnības, varētu būt no 2 - 2,5 līdz 4,5 - 5,5 t/ha.

    Graudaugu preču produkcijas ražošana Latvijā var būt konkurētspējīga tikai modernas saimniekošanas apstākļos, kur ir iespējams ieviest mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas un attiecīgu tehniku. Vadošā loma graudaugu audzēšanā ir un būs vidēja lieluma un lielās saimniecībās.

    SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas" ir vairāku Polijas, Baltkrievijas, Krievijas selekcijas staciju pilnvarotais pārstāvis

    /Dr.agr. /
    • Kvieši

      KVIEŠI

      Kvieši pieder pie visvecākajiem kultūraugiem un visplašāk audzētajām un visvērtīgākajām labībām. Pasaulē no labībām kviešiem ir vislielākais īpatsvars kā platību (32,1%), tā arī graudu kopievākuma (28,6%) ziņā. Graudu ražas vidēji 2,5 - 2,7 t/ha. 
      Kviešu graudu izmantošanas iespējas var būt ļoti daudzpusīgas - lielākā pasaules iedzīvotāju daļa pārtikā patērē maizi. No miltiem gatavo makaronus un konditorejas izstrādājumus. No graudiem iegūst mannu, putraimus, cieti un citus produktus. Malšanas blakusprodukti, it īpaši klijas, kā arī sīkie graudi ir ļoti vērtīga, olbaltumvielām bagāta lopbarība.
      Salmus var daļēji izēdināt kā lopbarību, izmantot pakaišiem, iestrādāt augsnē vai arī izlietot rūpnieciskai pārstrādei.
      Latvijā tiek audzēti gan ziemas, gan vasaras kvieši.

      Ziemas kvieši ir mērena klimata plastisks kultūraugs, kas piemērots audzēšanai dažādos apstākļos. Latvijā ziemas kviešu platības pēdējos gados svārstās ap 100 tūkst.ha un tā ir ražīgākā labību suga. 
      Ziemas kvieši labāk izmanto pavasara augsnes produktīvo ūdeni un normālos ziemošanas apstākļos nodrošina augstākas ražas nekā citas ziemāju labības.
      Vienmērīgai un straujai sēklu sadīgšanai nepieciešama 12 - 150C temperatūra, lai gan dīgšana sākas jau pie 20C. Ziemas kvieši cero gan rudenī, gan pavasarī. Salizturība kviešiem ir vājāka nekā rudziem.
      Ziemas kvieši ir samērā sausumizturīgs augs. Labas ražas var iegūt, ja augsnē ir pietiekams, bet ne pārmērīgs ūdens daudzums.
      Kvieši ir pašapputes augi, tomēr var notikt daļēja svešappute. Ja ziedēšanas laikā augiem trūkst mitruma vai barības vielu, samazinās graudu skaits vārpās.

      Vasaras kviešus audzē zonās ar kontinentālāku klimatu, kur ziemas kviešu audzēšanai ir augstāka riska pakāpe un vasaras periodā ir lielāka aktīvo temperatūru summa un vairāk Saules radiācijas. Šādos apstākļos audzētajiem vasaras kviešu graudiem ir augstāki kvalitātes rādītāji, no tiem iegūtiem miltiem - labākas cepamīpašības.
      Vasaras kvieši cero mazāk un ir prasīgāki augsnes un barības vielu nodrošinājuma ziņā kā mieži. Spēcīgi reaģē uz nepietiekamu mitruma daudzumu. Stabilākas ražas var iegūt neitrālās vidēji smaga vai vieglāka smilšmāla un mālsmilts augsnēs.
      SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas" ir pilnvarotais pārstāvis:

      /Dr.agr. /
      • Rudzi

        RUDZI

        Latvijas teritorijā rudziem ir ļoti liela nozīme, jo tie ir galvenā maizes labība. Vidējās rudzu ražas Latvijā svārstās no 1,8 - 2,1 t/ha, sējplatība 50 - 60 tūkst.ha katru gadu.
        No rudzu graudiem gatavo miltus, ko izmanto maizes cepšanai un daļēji arī lopbarībai. Lopbarībai tiek izmantoti arī malšanas atkritumi un sīkie graudi. Rudzu graudi ir izejmateriāls cietes un spirta rūpniecībā. Rudzu salmus var izmantot lopbarībai, pakaišiem, augsnes mēslošanai, rūpnieciskai pārstrādei un sadzīves priekšmetu gatavošanai.
        Ziemas rudzi ir mērena klimata augi un siltuma ziņā samērā mazprasīgi. Dīgšana sākas jau 1 - 2,0C temperatūrā. Tie labi cero, ja diennakts vidējā temperatūra ir 12,0C. Cerošanas process optimālā laikā iesētiem rudziem noris rudenī, bet tas var turpināties arī pavasarī. Labi norūdīti un ar barības vielām apgādāti rudzi spēj izturēt pat līdz -35,0C kailsalu. Cerošanas mezgls iztur no -1,0C līdz -20,0C.

        Pavasarī rudzi strauji aug un jau maija vidū vai beigās tie savārpo. Rudzi ir svešapputes augi. Apputeksnēšanās notiek ar vēja palīdzību. Ja rudzu ziedēšanas laikā ir lietains, mitrs laiks, tad tiem var veidoties daudz neapaugļotu ziedu. Galarezultātā attīstās robainas vārpas unsamazinās graudu raža.

        Graudi cietgatavību sasniedz apmēram 2 mēnešus pēc vārpošanas. To veidošanās un nogatavošanās ir lēnāka kā kviešiem. Graudu pēcbriedes periods ir ļoti īss - 10 - 12 dienas. Lietainā un siltā laikā, aizkavējoties rudzu novākšanai, graudi var sadīgt vārpās.

        /Dr.agr. /
        • Dankovskie Diament

          Ziemas rudzi DANKOVSKIE DIAMENT

          Ziemas rudzu šķirne, selekcionēta Polijā.

          • Labas cepamīpašības, izmaintojama miltiem
          • Izcila graudu kvalitāte, ko saglabā arī sliktos laika apstākļos
          • Noturīgs krišanas skaitlis
          • Vidēja auguma, izturīga pret veldri,
          • Laba izturība pret slimībām
          • Izturīga pret sadīgšanu vārpās

          Ieteicamā izsējas norma 280-320 dīgstoši graudi uz m-2.

          /Dr.agr. /
        • Dankovskie Agat

          Ziemas rudzi DANKOVSKIE AGAT

          Jauna ziemas rudzu šķirne, selekcionēta Polijā.

          • Labas cepamīpašības, izmaintojama miltiem
          • Vidēja auguma, izturīga pret veldri,
          • Augsta izturība pret slimībām

          Ieteicamā izsējas norma 280-300 dīgstoši graudi uz m-2.

          /Dr.agr. /
        • Dankovskie Amber

          Ziemas rudzi DANKOVSKIE AMBER

          Jauna ziemas rudzu šķirne, selekcionēta Polijā.

          • Augstas kvalitātes miltiem
          • Izcila graudu kvalitāte, ar augstu olbaltumvielu saturu
          • Augsts cukuru saturs (68%) – noder spirtam
          • Noturīgs krišanas skaitlis
          • Laba izturība pret slimībām, īpaši pret (fusarium)
          • Labi aug sausās augsnēs

          Ieteicamā izsējas norma 280-320 dīgstoši graudi uz m-2.

          /Dr.agr. /
        • Dankovskie Rubin

          Ziemas rudzi DANKOVSKIE RUBIN

          Jauna ziemas rudzu šķirne, selekcionēta Polijā.

          • Agrīna šķirne
          • Dod augstas un stabilas ražas
          • Rupji graudi
          • Rupji stiebri, kas garantē labu izturību pret veldri arī pie intensīvas kopšanas
          • Laba izturība pret slimībām
          • Piemērota dažādiem augsnes un augšanas apstākļiem, labi aug nabadzīgākās augsnēs
          • Izcila cerošana ļauj lietot samazinātas izsējas normas

          Ieteicamā izsējas norma 240-260 dīgstoši graudi uz m-2.

          /Dr.agr. /
        • Tur (F1)

          Hibrīdie Ziemas rudzi TUR

          Jauna hibrīdo ziemas rudzu šķirne, selekcionēta Polijā.

          • Veselīgi augi un augsta ražība
          • Izcilas kvalitātes graudi miltiem un maizes izstrādājumiem
          • Augsta izturība pret veldri
          • Ļoti laba izturība pret slimībām
          • Izcila cerošana ļauj lietot samazinātas izsējas normas

          Ieteicamā izsējas norma 180-210 dīgstoši graudi uz m-2.

          /Dr.agr. /
      • Tritikāle

        TRITIKĀLE

        Tritikāle ir vienīgais mākslīgi veidotais labību augs, kas iegūts, krustojot kviešus ar rudziem.
        Tritikāli vairāk audzē Polijā, Baltkrievijā, Krievijā. Latvijā tritikāles audzēšana pēdējos gados pakāpeniski palielinās, taču sējplatības nav lielas. Tritikāli izmanto spirta rūpniecībā un lopbarībā. Atsevišķu šķirņu graudi noderīgi arī maizes cepšanai.
        Velēnu karbonātu smilšmāla augsnēs kvieši ir ražīgāki, bet vieglās, iekoptās rudzu augsnēs tritikāle ražībā pārspēj rudzus.
        SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas" ir vairāku Polijā selekcionētu šķirņu pilnvarotais pārstāvis.

        /Dr.agr. /
        • Dinaro

          Ziemas tritikāle DINARO

          Ziemas tritikāles šķirne selekcionēta Polijā.

          Saimnieciskās un bioloģiskās īpašības

          Šķirnei augu garums 85 – 95 cm. Stiebri resni, noturīgi. Divos izmēģinājumu gados veldres izturības vērtējums 9 balles. Vārpas vidēji garas, blīvas,baltas. Ražai nogatavojoties daļēji noliecas. Graudi iekļauti vārpiņu plēksnēs ar izteiktu pūkojumu. Graudi rupji, 1000 graudu masa 44 – 48 g, tilpummasa vidēji 725 g l -1. Ziemcietības vērtējums  2005. – 2007.g. ik gadu 9 balles. Veģetācijas periods līdzīgs kā ziemas tritikāles standartšķirnei  „Falmoro”. Graudu raža divos izmēģinājumu gados 9 – 11 t ha-1,  Ražošanas sējumos 6  - 7 t ha-1 ha. Šķirnei  raksturīgs augsts cietes saturs graudos, vidēji 65 -69 % ,kas apliecina piemērotību spirta ražošanai.Šķirnei laba izturība pret graudaugu slimībām.

          Ieteikumi audzēšanai

          Augu aizsardzības līdzekļi nepieciešamības gadījumā jālieto atbilstoši ieteikumiem. Ieteicamā izsējas norma 350-380 dīgstoši graudi uz m-2. Optimālais sējas laiks septembra pirmā dekāde.

          /Dr.agr. /
        • Grenado

          Ziemas tritikāle GRENADO

          Ziemas tritikāles šķirne selekcionēta Polijā.

          • šķirnei raksturīgs augsts ražīgums un stabilitāte,
          • ļoti laba ziemcietība, arī pie mainīgiem apstākļiem ziemā
          • Iecietīga pret skābām augsnēm, aug nabadzīgākās augsnēs
          • viena no īsākajām tritikālēm - izturīga pret veldri
          • veido rupjus graudus

          Ieteicamā izsējas norma 320-350 dīgstoši graudi uz m-2. Optimālais sējas laiks septembra pirmā dekāde.

          /Dr.agr. /
      • Auzas

        AUZAS

        Auzas ir svarīgs kultūraugs mērenā klimata joslā. Tās audzē graudu un zaļmasas ieguvei. Graudus izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā. No graudiem gatavo putraimus, pārslas, miltus, tos izmanto diētisko un bērnu, kā arī konditorejas ēdienu gatavošanai, jo auzu graudu olbaltumvielām un taukvielām ir laba sagremojamība. Auzu salmi izmantojami lopbarībai labāk nekā rudzu un kviešu salmi,, bet salīdzinājumā ar miežu salmiem tie labāk glabājas.

        Lielākās auzu sējplatības ir Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā, Taču tās audzē arī Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā utt. Latvijā auzu sējplatības samazinās, vidējā raža nepārsniedz 1,9 t/ha.

        Auzu ziedkopa ir skara. Auzas ir pašapputes augs, bet dažkārt var notikt arī svešappute.

        Auzu sēklas sāk dīgt 1 - 20C temperatūrā, taču dīgsti iztur ievērojami spēcīgākas salnas nekā mieži un neapsalst pat - 90C temperatūrā. Taču ziedēšanas laikā jau pie - 20C temperatūras auzas aiziet bojā.

        Auzas ir mitrummīloši augi un mazā nekā mieži cieš no mitruma pārpilnības. Labākie auzu augšanas apstākļi ir tad, ja veģetācijas perioda pirmajā pusē ir vairāk nokrišņu un pietiekams augsnes mitrums, bet graudu veidošanās un nogatavošanās periodā - silts un saulains laiks.

        Auzām ir spēcīgi attīstīta sakņu sistēma, kas spēj uzņemt no augsnes grūti izmantojamās barības vielas. Auzām piemīt fitosanitāras īpašības.

        SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas" ir sekojošu šķirņu pilnvarotais pārstāvis

        /Dr.agr. /
        • Mieži

          MIEŽI
          Vasaras mieži ir viens no svarīgākajiem vasarāju kultūraugiem ar plašu izmantošanu. No to graudiem iegūst putraimus, nelielos daudzumos miltus, iesalu, miežu kafiju, spirtu, raugu. Taču lielāko miežu graudu daudzumu izmanto lopbarībā. Miežu salmi ir vērtīgāki lopbarībai salīdzinājumā ar rudzu vai kviešu salmiem.
          Mieži ir plastisks kultūraugs, tāpēc ģeogrāfiskā ziņā plaši izplatīts, Pasaules mērogā pēc sējplatības tie ir ceturtajā vietā. Latvijā pēdējos gados miežu sējplatības un arī kopraža ievērojami samazinājās, graudu raža nesasniedz pat 2,0 t/ha. Taču daudzu saimniecību un izmēģinājumu rezultāti liecina, ka Latvijā iespējams regulāri iegūt 4,0 - 5,5 t/ha.
          Miežiem pie viena vārpas ass loceklīša ir trīs vārpiņas. Atkarībā no attīstīto vārpiņu skaita pie vārpas ass loceklīša miežus iedala divkanšu un daudzkanšu miežos. Parasti divkanšu miežiem graudi ir izlīdzinātāki, rupjāki un simetriski, bet daudzkanšu miežiem - neizlīdzinātāki, sīkāki un asimetriski.
          Miežu graudi sāk dīgt 1 - 20C temperatūrā, to sadīgšanas laiks var ieilgt līdz 15 - 30 dienām., jo miežu grauds augsnē uzbriest lēnām. Dīgsti pacieš īslaicīgu temperatūras pazemināšanos līdz -40C, taču ziedu un sēklu aizmetņi ir ievērojami jutīgāki pret salnām - tos var bojāt pie - 1,50C. Optimāla temperatūra miežu augšanas laikā ir 15 - 220C.
          Mieži ir samērā sausumizturīgs augs, taču mitruma deficīts stiebrošanas - vārpošanas laikā var jūtami ietekmēt graudu skaitu vārpā.
          Mieži ir tipisks pašapputes augs un zied visbiežāk pirms vārpošanas vai vārpošanas laikā. Graudu miera perioda ilgums ir stipri atkarīgs no šķirnes īpatnībām, kā arī meteoroloģiskiem apstākļiem.

          /Dr.agr. /
          • Griķi
            GRIĶI
            Griķi ir salīdzinoši nozīmīgs putraimaugs mērenā klimata joslā. No griķiem iegūtiem putraimiem ir labas diētiskās īpašības, tajos ir viegli sagremojamas barības vielas. Tie satur 10 - 14% proteīna, kas kvalitātes ziņā neatpaliek no graudu proteīna. Griķu salmi satur daudz kālija, un tos var izmantot pakaišiem vai iestrādāt augsnē kā mēslojumu, bet lopbarībā tie nav izmantojami - var izraisīt dzīvnieku saslimšanu.
            Uzskata, ka sējas griķi cēlušies no savvaļas griķu sugas. Eiropā griķus sāka audzēt ap 15.gadsimtu. Apmēram tajā laikā griķi parādījās arī Latvijā. Gandrīz puse no visas griķu sējplatības pasaulē izvietota Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
            Griķu sējumu platību palielināšana Latvijā iegūst arvien lielāku nozīmi kā fitosanitārā kultūra graudaugu maiņā, kas atveseļo graudaugu sējumus un dod iespēju samazināt augu slimību izplatību dabiskā ceļā. No šīs kultūras iegūtie pārtikas produkti ir vērtīgs izejas materiāls cilvēka ēdiena kartes dažādošanai un jaunu interesantu produktu veidošanai.
            Griķi ar augstu ražības līmeni neizceļas, pie kam ražas līmenis pa gadiem atkarībā no meteoroloģiskās situācijas ir stipri svārstīgs. Vidējie ražas rādītāji svārstās ap 1 t/ha. Griķi ir viengadīgs sūreņu dzimtas svešapputes augs. Griķi apaugļojas galvenokārt ar kukaiņu palīdzību. Ilgstošās ziedēšanas dēļ griķi ir vērtīgs nektāraugs, no 1 ha griķu sējuma bites ievāc 60 - 200 kg medus.
            Griķi ir ļoti jutīgi pret aukstumu, vidēji izturīgi pret sausumu. Vēlamais augsnes pH 4,8 - 7. Tas ir ļoti labs augs nezāļu apslāpēšanai un ļoti labi uzņem barības elementus no augsnes. To sējas laiks ir atkarīgs no augsnes siltuma un salnu perioda beigšanās. Izsējas norma ir 50 - 60 kg/ha. Samērā ātraudzīgi. Griķi ziedēšanas beigās vidēji uz hektāru var uzkrāt līdz 120 kg N, 25 kg P2O5, 195 kg K2O.
            /Dr.agr. /
          • Piedāvājums veikaliem

            Domājot par tirgotāju ērtībām piedāvājam stiebrzāļu un tauriņziežu sēklas, kā arī lopbarības un apzaļumošanas sēklu maisījumus nelielos fasējumos!

            Mēs vēlamies Jums nākt pretī un piedāvājam 5 un 10 kg fasējumus par Vairumcenām!

            Piedāvājam sekojošu sortimentu:
            Baltais āboliņš - 0,2 kg un 0,5 kg
            Sarkanais āboliņs - 1 kg un 10 kg
            Lucerna - 1 kg
            Pļavas auzene - 1 kg un 10 kg
            Hibrīnā airene (Auzeņairene) - 1 kg un 10 kg
            Ganību airene - 1 kg un 10 kg
            Sarkanā auzene - 1 kg
            Timotiņš - 1 kg
            Eļļas rutks - 1 kg un 10 kg
            Baltais amoliņš - 1 kg
            Facēlija - 0,5 kg

            Visiem maisījumiem pļaušanai un ganīšanai - 5 kg un 10 kg
            Visiem maisījumiem kombinētai izmantošanai - 10 kg

            Maisījumiem apzaļumošanai:
            M/1 - 0,3 kg; 1 kg; 5 kg un 10 kg
            M/2 - 1 kg; 5 kg un 10 kg
            M/3 - 1 kg; 5 kg un 10 kg
            M/4 - 5 kg un 10 kg
            M/5 - 5 kg un 10 kg
            Ceļš 1 - 5 kg un 10 kg
            Ceļš 2 - 5 kg un 10 kg
            C/5 - 5 kg un 10 kg

            /Dr.agr. /
          • Zemeņu stādi

            RIGO ZEMENES - Veselīgi stādi no Nīderlandes

            Goossens Flevoplant B.V - Nīderlandes kompānija ar 56 gadu pieredzi zemeņu stādu selekcijā un audzēšanā.

             

            Frigo zemenes Flevoplant Frigo Zemenes

             

            Minimālais pasūtījuma apjoms 1 kaste

             

            Pasūtīt:

            e-pasts: andris.tukris@seklas.lv

            Tālr.: 26179432

            /Dr.agr. /

            Mūsu rekvizīti šeit »
            SIA "Latvijas Šķirnes Sēklas", Rīga, Struktoru iela 14a
            Tālr.: 67551834, Fakss: 67552633, e-pasts: seklas@seklas.lv
            © SIA Latvijas Šķirnes sēklas 2013
            Lapas karte »