Sadarbībā ar LLU Zemkopības zinātnisko institūtu Skrīveros regulāri veicam lopbarības sēklu maisījumu pētījumus, lai sekotu līdzi to produktivitātei un kvalitātei noteiktos klimatiskajos apstākļos. Pēdējos izmēģinājumus sējām 2020.gada augustā (bez virsauga). Sējām ganību maisījumus G1; G3 un G4, kuru sastāvi apskatāmi mūsu mājas lapā. Mēslojums P2O5 50 kg ha-1 un K2O kg ha-1 100, un divas slāpekļa mēslojuma normas N80 un N120 kg ha-1.
Pirmajā ražas gadā (2021.gadā) ganību maisījumiem tika veikti 5 pļāvumi. Iegūtās zaļmasas ražas maisījumu starpā bija diezgan līdzīgas: 60.95 – 65.52 t ha-1 pie N120 un 55.90 – 62.30 t ha-1 pie N80. Karstais un sausais laiks ietekmēja zālaugu produktivitāti, tāpēc iegūtās ražas priekš pirmā izmantošanas gada ir apmierinošas, bet nav vērtējamas kā augstas. Sausnas kopraža ganību maisījumiem svārstījās 9.01 – 9.46 t ha-1 robežās pie N120 un 8.98 – 9.28 t ha-1 pie N80. Augstāka N norma nodrošināja nelielu ražas pieaugumu: 2 – 12% zaļmasai un 2 – 5% sausnas ražai.
Izmēģinājumos tika pārbaudīts arī jauns maisījums Lauks 5, kura sastāvā ir baltais āboliņš, pļavas auzene, hibrīda airene, auzeņairene, ganibu airene, pļavas skarene.
Botāniskais sastāvs
Pirmajā pļāvumā visos ganību zelmeņos dominēja stiebrzāles, bet sezonas gaitā tauriņziežu īpatsvars būtiski palielinājās. Sezonas beigās (5. pļāvumā) tauriņzieži izteikti dominēja, to īpatsvars svārstījās ap 80% (skat. 1.attēlu). Tas nodrošināja salīdzinoši vienmērīgu ražas sadalījumu pa pļāvumiem, neskatoties uz ilgstošajiem karstuma periodiem jūnijā un jūlijā.
1.attēls: ganību zelmeņu botāniskais sastāvs 1. lietošanas gadā
Tomēr jāatceras, ka tauriņziežiem pilnvērtīgas ražas ieguvei 1. lietošanas gadā ļoti svarīgs ir sējas termiņš. Atšķirībā no stiebrzālēm, tauriņziežiem sējas gadā jāpaspēj ne tikai kārtīgi sadīgt un iesakņoties, bet arī labi sacerot. Tas nākamajā gadā nodrošinās intensīvu augšanu, sākot jau no agra pavasara, kā rezultātā, varēs ievākt augstākas zaļmasas un sausnas ražas ar augstu tauriņziežu īpatsvaru jau pirmajos pļāvumos. Tādējādi varēs ietaupīt slāpekļa mēslojumu un palielināt lopbarības vērtību, jo tauriņziežu īpatsvaram ir izšķiroša loma kopproteīna satura ziņā. To apstiprina arī mūsu veiktās zelmeņu kvalitātes analīzes, kas uzskatāmi parādīja, ka augstāks kopproteīna saturs un kopējā barības vērtība bija zelmeņiem ar augstāku tauriņziežu īpatsvaru, tāds šajā gadījumā bija zelmeņos ar zemāku N normu (skat. 2.attēlu). Pirmajā lietošanas gadā maisījumiem ar vidēju un augstu tauriņziežu īpatsvaru nav vajadzības palielināt N normu, ko ir sevišķi svarīgi atcerēties pie šī brīža minerālmēslu cenām.
2.attēls: ganību maisījumu 5. pļāvuma sausnas kvalitāte pie atšķirīgām N normām
Kopumā ganību zelmeņu lopbarības kvalitāte bija ļoti augsta, visiem maisījumiem kopproteīna saturs bija virs 20%. Kokšķiedras (ADF un NDF) saturs savukārt vērtējams kā ļoti zems. Ļoti augsta bija arī lopbarības relatīvā barības vērtība (RFV), praktiski visiem ganību zelmeņiem tā bija virs 150 un dažiem pat tuvojās 200 (190...191). Tie ir ļoti augsti rādītāji, jo pļaujamajiem zelmeņiem RFV parasti svārstās ap 120 - 130.
Kopumā var secināt, ka visi minētie ganību maisījumi pirmajā lietošanas gadā nodrošināja mēreni augstas zaļmasas un sausnas ražas ar izcilu lopbarības kvalitāti. Labvēlīgie mitruma apstākļi jūlijā un augustā ļāva tauriņziežiem intensīvi cerot, būtiski palielinot to īpatsvaru un kāpinot 4. un 5. pļāvuma ražas, kā arī nodrošinot izcilu lopbarības kvalitāti.
Dr.agr. Sarmīte Rancāne
LLU Zemkopības institūts