Piemērotāko zālaugu sugu izvēle atbilstoši katras augsnes prasībām ir svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvu un augstražīgu zālāju zelmeņu ierīkošanā. Pļaujamo un ganību zelmeņu maisījumu sastāvos pārsvarā tiek izmantoti tauriņzieži (sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, lucerna, austrumu galega) un stiebrzāles (airenes, timotiņš, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, pļavas skarene). Visas šīs zālaugu sugas atšķiras gan pēc audzēšanas īpatnībām (piemērotības konkrētam augsnes tipam, mēslojuma devām, noturības zelmenī u.c.), gan arī pēc ražības un barības kvalitātes.

 

TAURIŅZIEŽI

Sarkanais āboliņš piemērots audzēšanai karbonātaugsnēs, brūn-augsnēs un iekultivētās velēnu podzolētās augsnēs ar pietiekamu kaļķa saturu. Āboliņš salīdzinoši labi pacieš sausumu. Taču tam nepiemērotas ir vieglas smilts un skābas augsnes, kā arī vietas ar augstu gruntsūdens līmeni, jo sarkanajam āboliņam raksturīga dziļa sakņu sistēma. Kūdras augsnēs āboliņam ir vājāka ziemcietība. 
Bastarda āboliņš ir ilggadīgāks un salīdzinoši pieticīgāks nekā sarkanais āboliņš. To var audzēt mazāk auglīgās un skābākās augsnēs. Bastarda āboliņam ir seklāka sakņu sistēma, un tas aug arī nenosusinātās, mitrākās augsnēs. Labi aug kūdras augsnēs, taču ražības ziņā atpaliek no sarkanā āboliņa. Audzēšanai nepiemērotas ir sausas smilts augsnes. 
Lucernai un austrumu galegai piemērotas galvenokārt velēnu karbonāt-augsnes un podzolētās augsnes ar pietiekamu kaļķa saturu. Labi aug mālainās augsnēs. Nepiemērotas ir skābas, pārpurvojušās augsnes. Pateicoties dziļajai sakņu sistēmai, tās dod labu ražu arī sausās vasarās, bet slikti aug vietās ar augstu gruntsūdens līmeni. 
Baltais āboliņš vislabāk padodas mēreni mitrās, ar kaļķiem un trūdvielām bagātās augsnēs, var paciest applūšanu. Kopumā augsnes prasību ziņā baltais āboliņš ir salīdzinoši pieticīgs un ja ir pietiekams mitruma un gaismas nodrošinājums, tas ātri savairojas zelmenī. Seklās sakņu sistēmas dēļ, tas slikti aug vieglās un sausās, kā arī pārāk smagās un sablīvētās augsnēs. 

STIEBRZĀLES - VIRSZĀLES

Timotiņš

vislabāk aug trūdvielām bagātās, smilšmāla, mālsmilts augsnēs, bet kopumā tas ir pieticīgs, labi spēj pielāgoties augšanas apstākļiem. Viena no izturīgākajām stiebrzālēm kūdras augsnēs, labi pacieš mitrākas, īslaicīgi applūstošas pļavas. Var audzēt arī mālainās augsnēs.

Pļavas auzene

salīdzinoši pieticīga, labi pacieš sausumu, spēj labi pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem, necieš no īslaicīgas applūšanas. Vislabāk padodas irdenās, trūdvielām bagātās, pietiekoši mitrās minerāl-augsnēs. Tā kā pļavas auzenei ir sekla sakņu sistēma, tā ir jutīga pret ilglaicīgu augsnes sausumu.

Hibrīdā airene

piemērota audzēšanai pietiekami mitrās, vidēji smagas smilšmāla un mālsmilts augsnēs ar vāji skābu līdz sārmainu reakciju. Kūdras augsnēs tai ir vājāka ziemcietība.

Auzeņairene

augsnes prasības ir atšķirīgas. Auzeņu tipa šķirnes (piem. ‘Felina’, ‘Hykor’) var audzēt tādās pašās augsnēs kā niedru auzeni, tikai kūdras augsnēs tās aug slikti. Savukārt aireņu tipa šķirnēm (piem. ‘Punia’, ‘Lofa’, ‘Perun’, ‘Paulita’), kā arī latviešu ‘Vizule’ līdzīgi kā ganību airenei, piemērotas ir trūdvielām bagātas minerāl-augsnes ar pietiekamu mitrumu.

Niedru auzene

piemīt laba adaptācija klimatiskajiem un augsnes apstākļiem. Tā var  augt mazauglīgās augsnēs, kā arī mitrās kūdrainās augsnēs. Pateicoties savai spēcīgajai sakņu sistēmai, tā izceļas arī ar savu sausumizturību, un piemērota izmantošanai vieglās minerāl-augsnēs.

Miežabrālis

labi aug kūdras augsnēs, pacieš ilgstošu applūšanu. Spēcīgā sakņu sistēma ļauj to audzēt gan sausās vietās, gan arī tur, kur ir augsts gruntsūdens līmenis. Slikti aug blīvās un skābās augsnēs. Kaut arī miežabrālis neizceļas ar augstu lopbarības kvalitāti, tomēr tas ir izmantojas zālāju ierīkošanai vietās, kuras nav iespējams pietiekami nosusināt, un izmantot augstvērtīgākas stiebrzāles.

STIEBRZĀLES - APAKŠZĀLES

 

Ganību airene

piemērota ir velēnu karbonātu māla un smilšmāla augsnes ar pietiekamu mitrumu. Labi aug arī smagākās velēnu podzolētās augsnēs. Slikti aug vieglās smilts augsnēs un ilglaicīga sausuma apstākļos, nav piemērota audzēšanai skābās un kūdras augsnēs.

Pļavas skarene

vislabāk padodas irdenās trūdvielām bagātās smilšmāla, mālsmilts augsnēs. Pateicoties labi attīstītai sakņu sistēmai, tā pacieš īslaicīgu applūšanu, labi aug arī kūdras augsnēs. Audzējama arī vieglās smilts augsnēs, ja tām ir pietiekams trūdvielu saturs. Slikti aug nabadzīgās smilts augsnēs un smagās māla augsnēs.

Sarkanā auzene

ir ļoti pieticīga augsnes prasību ziņā, tā aug gan sausās smilšainās augsnēs, kas ir skābākas, gan mitrās un kūdrainās augsnēs. Ražības un barības vērtības ziņā sarkanā auzene atpaliek no citām stiebrzālēm, taču lielās pieticības dēļ to var audzēt vietās, kuras nav piemērotas prasīgākiem zālaugiem.

 

Veidojot zālaugu maisījumus mazāk labvēlīgām (piem. nabadzīgām, smilšainām, vai mitrām, kūdrainām) augsnēm vēlams izmantot lielāku komponentu skaitu maisījumā. Tas nodrošinās stabilāku ražību daudzus gadus visa veģetācijas perioda garumā. Ja kādai no zālaugu sugām apstākļi augšanai nebūs labvēlīgi, to aizstās cita maisījumā iekļautā komponente, bet kopējā zelmeņa ražība necietīs.

Īpaši ražīgi ir jauktie – tauriņziežu – stiebrzāļu maisījumu zelmeņi. Tauriņziežu izmantošana zālāju maisījumos ir arī ekonomiski ļoti izdevīga, jo ļauj ietaupīt uz slāpekļa mēslojuma rēķina. Pateicoties dziļajai un plašajai sakņu sistēmai tauriņzieži uzlabo augsnes struktūru un bagātina to ar barības vielām, tādejādi ceļot visa zelmeņa ražību.

Pļaujamo zālāju sastāvā 90 – 100 % veido virszāles, kurām raksturīgs lielāks augu garums un vienmērīgāks aplapojums visa auga garumā. Tās ir ražīgas un dod lielu zaļo masu. Nosakot stiebrzāļu un tauriņziežu attiecību zelmenī jāņem vērā zālāja izmantošanas mērķis:

  • Pļaujamo zelmeņu sastāvā tauriņziežu daudzums var sastādīt līdz 70%, tādejādi nodrošinot augstu proteīna saturu lopbarībā. Ja izmantotās sugas ir sarkanais āboliņš vai bastarda āboliņš, tad zelmeņa izmantošanas ilgums būs tikai 2 – 3 gadi. Veidojot daudzgadīgus zelmeņus, kuru izmantošanas ilgums ir vairāk par 4 gadiem, jāizmanto daudzgadīgas tauriņziežu sugas – lucerna vai austrumu galega, vai arī jāsamazina tauriņziežu īpatsvars zelmenī līdz 30 %. Tauriņziežu īpatsvaru ieteicams samazināt arī sienam paredzēto zelmeņu sastāvā.  
  • Ganību maisījumu sastāvu veido virszāles un apakšzāles, kuru īpatsvaram zelmenī jābūt vismaz 20%. Apakšzāles nodrošina blīvas un izturīgas velēnas veidošanos, kā rezultātā tiek ierobežota nezāļu attīstība, uzlabojas zelmeņa un lopbarības kvalitāte, optimālais to īpatsvars daudzgadīga ganību zelmeņa izveidei ir 30 – 50 %. Ja maisījumu sastāvu veido intensīvai izmantošanai, tā sastāvā pārsvarā tiek iekļauta ganību airene, pļavas skarene un baltais āboliņš, tad apakšzāļu īpatsvars var sastādīt pat 70 - 80 %. Šāda zelmeņa produktīvā ilggadība vidēji ir 3 – 4 gadi.

 

AUGSNES TIPI UN KO TAJOS LABĀK AUDZĒT?

 

Kūdras augsnes, mitras applūstošas vietas

izmantojamo zālaugu sugu skaits ir ierobežots. No tauriņziežiem piemērots ir bastardāboliņš, bet no stiebrzālēm timotiņš, pļavas auzene, niedru auzene, kā arī miežabrālis. Mitrās, kūdrainās augsnēs ganības ierīkot ir ļoti grūti, tāpēc šīs platības vēlams izmantot pļaujamo zelmeņu ierīkošanai.

Pļaujamiem zelmeņiem – gan sienam, gan konservētai lopbarībai, agrīnai izmantošanai var izmantot maisījumus, kas satur bastarda āboliņu, pļavas auzeni, niedru auzeni, miežabrāli, bet vidēji agrai izmantošanai – bastarda āboliņu, pļavas auzeni, niedru auzeni, timotiņu.

Savukārt nosusinātās kūdras augsnēs ganību ierīkošanai var izmantot sarkano vēlo āboliņu un balto āboliņu. Bastarda āboliņu izmantot nebūtu vēlams, jo zaļie augi ir rūgteni, un dzīvnieki tos sliktāk ēd. No stiebrzālēm maisījumu sastāvā var iekļaut pļavas auzeni, niedru auzeni un timotiņu, bet no apakšzālēm sarkano auzeni un pļavas skareni.

Vieglas minerāl-augsnes, nabadzīgas smilts augsnes

šajā gadījumā vajadzētu audzēt tādas zālaugu sugas, kas ir pieticīgas augšanas apstākļu ziņā, un kas ir sausumizturīgas. No stiebrzālēm tādas ir timotiņš un niedru auzene, kā arī pļavas auzene, kas labi spēj pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem, līdz ar to plaši izmantojamas gan pļaujamo, gan ganību zelmeņu ierīkošanā. Sarkano auzeni pārsvarā izmanto ganību zelmeņu ierīkošanai, bet mazauglīgās augsnēs to var izmantot arī pļaujamo zelmeņu ierīkošanai siena ieguvei. Šādas augsnes tauriņziežu audzēšanai nav īpaši piemērotas, tomēr lopbarības kvalitātes uzlabošanai vajadzētu audzēt sarkano āboliņu un lucernu, kam ir dziļa sakņu sistēma, līdz ar to labāka sausumizturība. Izmantojot lucernu svarīgi atcerēties par augsnes kaļķošanu, jo skābās augsnēs tā neaug.

Pļaujamiem zelmeņiem – gan sienam, gan konservētai lopbarībai, agrīnai izmantošanai var izmantot maisījumus, kas satur sarkano agro āboliņu, pļavas auzeni, sarkano auzeni, niedru auzeni, bet vidēji agrai izmantošanai – sarkano vidēji agro āboliņu, lucernu, timotiņu, pļavas auzeni. Ganībām paredzēta zelmeņa izveidei no apakšzālēm vēl var pievienot pļavas skareni.

Smagas minerālaugsnes

kā virszāles pļaujamo zelmeņu sastāvā var izmantot timotiņu, pļavas auzeni, hibrīdo aireni, bet no tauriņziežiem sarkano āboliņu un lucernu. Ganībām paredzēta zelmeņa izveidei, kā apakšzāle izmantojama ganību airene. Tradicionāli izmantojamās ganību zelmeņa apakšzāles – baltais āboliņš un pļavas skarene smagās māla augsnēs augs slikti.  

Eiropas valstīs lucernu vairāk izmanto pļaušanai. Ieviesies uzskats, ka lucerna nepanes apganīšanu. Tomēr Amerikas kontinenta valstīs lucernu ļoti plaši izmanto ganībās. Lucerna nepanes pastāvīgu ganīšanu, bet prasa zināmu atpūtas laiku barības vielu uzkrāšanai un jaunu pumpuru veidošanai. Lucerna ir jutīga pret bieži atkārtotu jauno dzinumu noplūkšanu vai zemu nopļaušanu, kas to novājina. Ganīšanai vēlams izmantot lucernas atālu. Izmantojot lucernu ganībām būtu lietderīgi ievērot, ka stipri lietainā laikā ganīšana jāpārtrauc, tas pats attiecas uz slapjiem rudeņiem. Pie tam lucerna, ne tikai dod augstas kvalitātes lopbarību, bet tāpat kā sarkanais āboliņš ar dziļo spēcīgo sakņu sistēmu nodrošina arī augsnes struktūras uzlabošanos.

Vidēji smagas minerālaugsnes ar pietiekamu organisko vielu saturu

var izmantot visas augstvērtīgās stiebrzāles – pļavas auzeni, ganību aireni, hibrīdo aireni, auzeņaireni, pļavas skareni, un protams, arī timotiņu, bet no tauriņziežiem – sarkano āboliņu, balto āboliņu un lucernu. Šādas augsnes piemērotas intensīvu ganību zelmeņu ierīkošanai, kuru sastāvā pārsvarā iekļautas ganību airene, pļavas skarene un baltais āboliņš. Protams, zālāju maisījumu sastāvā var iekļaut arī niedru auzeni, kas ir agrīna, un laicīgi nopļaujot vai noganot nodrošina ogļhidrātiem bagātu lopbarību. Ganībām paredzēta zelmeņa izveidei var izmantot arī sarkano auzeni, tādejādi nodrošinot labāku zemessedzi.

Baltā āboliņa iekļaušana pļaujamo zelmeņu sastāvā var nedot vēlamos rezultātus pie Latvijā tradicionālās divreizējās pļaušanas sistēmas. Baltais āboliņš ir tauriņziežu apakšzāle, tas ir gaismas prasīgs augs, un pie divreizējas pļaušanas to stipri nomāks citas maisījumā iekļautās stiebrzāles.