1. Kāds ir kukurūzas sējas optimālais laiks?
Kukurūzas optimālais sējas laiks Latvijā ir maija pirmajā dekādē. Tomēr, pateicoties plašajam hibrīdu klāstam, sējas laika intervāls saimniecībās tagad svārstās no aprīļa beigām līdz pat jūnija beigām. Jo agrīnāks hibrīds, jo īsāks laika periods būs nepieciešams līdz gatavības sasniegšanai. Sējot jūnija beigās ļoti agros hibrīdus (FAO130-140), ir iespējams novākt ražu (septembra beigas, oktobra sākums) ar sausnas saturu ap 28-30%. Jo vēlīnāks hibrīds, jo ilgāks laika periods būs nepieciešanas kvalitatīvas ražas ieguvei. Tas nozīmē, ka vēlīniem hibrīdiem nepieciešams agrīnāks sējas termiņš.
Kukurūza sāk dīgt, kad augsnes temperatūra ir vismaz 8 – 10 oC. Jo agrāk iesēta kukurūza, jo ilgāks laika periods var paiet līdz sadīgšanai – līdz pat 20 dienām. Te protams ļoti nozīmīgi ir laika apstākļi (nokrišņi un temperatūra), kas katru gadu ir atšķirīgi. Viena no galvenajām agrās sējas priekšrocībām ir pietiekams augsnes mitrums, kas nepieciešams augu attīstībai, kā arī garāks veģetācijas periods, augstāka sausnas un cietes satura ieguvei. Tomēr agrajā sējā jārēķinās arī ar pavasara salnu iespējamību. Laukus ar ieplakām, kur regulāri tiek novērotas salnas, kukurūzas audzēšanai labāk neizvēlēties. Vēlāk sēta (maija beigās) kukurūza sadīgst un attīstās straujāk, līdz ar to arī labāk konkurē ar nezālēm, arī salnu risks ir mazāks.
Kukurūzai, ko pārsvarā izvēlas audzētāji Latvijā (ar FAO180-220), sējas termiņš līdz maija beigām ir pietiekams kvalitatīvas ražas ieguvei.
2. Kukurūzas izsējas norma?
Atbilstoši Latvijā audzētās kukurūzas agrīnumam, mūsu ieteiktā izsējas norma pamatā ir robežās no 90 000 līdz 100 000 dīgstošu sēklu uz 1 ha. Izsējas norma ir cieši saistīta ar kukurūzas agrīnumu. Jo vēlīnāks ir hibrīds, jo potenciāli lielāks ir tā augums un lapu virsmas laukums, līdz ar to arī zaļās masas un sausnas raža. Savukārt agrīniem hibrīdiem raksturīgs zemāks augus, kā arī zemāka zaļās masas raža. Lai iegūtu optimālu ražu agrīnās kukurūzas (FAO 130-170) selekcionāri iesaka sēt biezāk, 100 000 - 120 000 sēklu uz 1 ha, savukātr vēlākiem hibrīdiem (FAO 210-240), izsējas normu var samazināt līdz 80 000 - 90 000 sēklu uz 1 ha. Protams, jāņem vērā arī katra konkrētā hibrīda īpašības. Ir agrīnie hibrīdi (piem. ZEATA140), kam ir raksturīgs labs augums, un tie arī retākos sējumos var dot labas ražas.
Kopumā, piemērojot izsējas normu, jācenšas saglabāt līdzsvars starp vēlmi iegūt pēc iespējas lielāku ražu no platības vienības un novācamās ražas kvalitāti. Jāatceras, ka kukurūza ir gaismas prasīgs augs, un sabiezinātā sējumā vienmēr cietīs ražas kvalitāte. Pētījumi kukurūzas audzēšanā liecina, ka lielāka augu biezība nodrošina augstākas zaļās masas kā arī sausnas ražas. Tajā pašā laikā sabiezinātā sējumā audzētie augi “izstīdzē” – tiem veidojas smalkāks un retāks lapojums. Zaļās masas ražā pieaug stiebru un samazinās lapu īpatsvars. Tā kā lapas un stiebri sastāda apmēram pusi no iegūtās sausnas ražas, tad ļoti svarīga ir arī šīs sausnas daļas kvalitāte. Kukurūzas stiebriem ir zemāka lopbarības kvalitāte, salīdzinājumā ar lapām – augstāks kokšķiedras saturs un zemāki sagremojamības un neto enerģijas laktācijā (NEL) rādītāji.
Sabiezinātā, līdz ar to arī noēnotā sējumā sliktāk attīstās arī kukurūzas vālītes, un aizkavējas to nogatavošanās. Taču tieši vālītes (graudi) ir galvenais kvalitāti un enerģijas daudzumu noteicošais faktors kukurūzā. Tas ir ļoti būtiski Latvijas apstākļos, kur optimāla kukurūzas gatavības stadija novākšanas laikā jau tā ir pakļauta agro klimatisko faktoru riskam.
Protams, nevajag iekrist arī otrā galējībā un mēģināt ietaupīt uz izsējas normas samazināšanas rēķina, vai arī censties izretinātos sējumos iegūt pēc iespējas augstāku augu vālīšu sausnas īpatsvaru ražā. Latvijas pavasari pārsvarā ir vēsi, tāpēc, pēc sējas nezālēs attīstās straujāk par kukurūzu. Hibrīdu agrīnums ir cieši saistīts ar to attīstības ātrumu pavasarī. Jo vēlīnāks hibrīds, jo lēnāks var būt tā augšanas ātrums agrīnās attīstības fāzēs. Sējumos ar pazeminātu augu biezību vienmēr būs lielāks nezāļu risks. Kaut arī vēlīnākiem hibrīdiem (FAO230 un vairāk) augums un lapojums kopumā pieļauj 80 000 sēklu uz ha izsēju, jārēķinās, ka būs jāvelta pastiprināta uzmanība nezāļu apkarošanai.
3. Augsnes sagatavošana un sējas dziļums.
Kvalitatīva sēja labi sagatavotā augsnē ir viena no galvenajām panākumu atslēgām kukurūzas audzēšanā. Kukurūza tiek sēta ar precīzās izsējas sējmašīnām, kur rindstarpu attālums pārsvarā ir 70-75 cm. Atbilstoši vēlamai izsējas normai tiek aprēķināts nepieciešamais attālums starp augiem.
Sējas dziļumu kukurūzai iesaka 3-6 cm, atkarībā no augsnes, ievērojot klasisko likumsakarību – smagākās augsnēs sējam seklāk, bet vieglākās augsnēs dziļāk. Sējas dziļums būtiski ietekmē sadīgšanas ātrumu, tāpēc ļoti svarīgi ir arī ne tikai atbilstoši izvēlēts sējas dziļums, bet arī vienmērīgs tā nodrošinājums visā laukā. Tas panākams, ne tikai labi noregulējot sējas tehniku, bet arī kvalitatīvi sagatavojot augsni. Attēlā redzami kukurūzas augi no viena lauka blakus rindām, kur sēklu iestrādes dziļums atšķiras tikai par nepilniem 2 cm, bet sadīgušie augi ir būtiski atšķirīgi. Jāatceras, ka viens no galvenajiem sāncenšiem kukurūzas augam ir blakus augs, kuram ir vairāk lapu.

Kukurūza ir ļoti jutīga pret gaisa trūkumu augsnē. Sablīvētās, slikti sastrādātās augsnēs tās augšana un attīstība būs traucēta. Tāpēc vienmērīga augsnes kultivācija ir ļoti svarīgs darbs, sagatavojot lauku kukurūzas audzēšanai.
Diemžēl audzētājam ir jāapzinās, ka nepievilcīgs kukurūzas lauks, ne vienmēr nozīmē sliktu sēklu vai hibrīdu. Vainīgs var būt arī slikti iekopts lauks. Attēlos (skat. zemāk) vienā dienā (23/07/2018) uzņemts viens un tas pats hibrīds no vienas sēklu partijas, kurš sēts vienas saimniecības dažādos laukos ar pāris dienu intervālu. Skatam nepievilcīgā kukurūza iesēta jaun-iegūtā laukā, kur augsne nebija labi iekopta, un, laika trūkuma dēļ, lai nenovilcinātu sējas termiņus, arī netika papildus kultivēta. Diemžēl arī atbilstoša mēslošana situāciju neglāba. Savukārt blakus attēlā varam redzēt, kāds šis kukurūzas hibrīds izskatās tās pašas saimniecības laukā, kas iekopts atbilstoši kukurūzas audzēšanas prasībām. Godīguma pēc jāpiebilst, ka skaistās kukurūzas lauks atrodas meža ielokā, kas veido kukurūzai patīkamu mikroklimatu. Tomēr arī bez tā atšķirība būtu kardināla.

Smagu, sablīvētu augšņu dziļirdināšana ir viens no galvenajiem agrotehniskiem pasākumiem, kas jāveic, ja kukurūzu paredzēts audzēt šādā laukā. Rezultāts būs acīm redzams. Ja hibrīda aprakstā ir rakstīts, ka tas aug arī smagākās augsnēs, tas nenozīmē, ka tādas tam ir nepieciešamas. Vienkārši hibrīds ir selekcionēts tā, ka šīs smagās augsnes piecieš labāk, un ir spējīgs dot ražu arī nelabvēlīgākos apstākļos.
SAISTOŠĀS TĒMAS: