1. Kukurūzas kopšana
Lai iegūtu labas ražas, kukurūzai nepieciešms daudz barības elementu. Mēslojot kukurūzu, nedrīkst aizmirst, ka barības elementu pieejamību augiem nosaka vairāki faktori – kopējais barības elementu nodrošinājums, augsnes mitrums un aerācija, augsnes temperatūra, kā arī augsnes ķīmiskās īpašības, u.c. Tāpēc minerālmēslu lietošana jāizvērtē kompleksi ar lauka izvēli, augsnes apstrādi un kūtsmēslu vai digestāta lietošanu, katrā saimniecībā individuāli. Nelielā šī raksta daļā pilnvērtīgi to apskatīt ir grūti.
Plaši pētījumi par kukurūzas mēslošanu veikti LLU MPS Vecauce. Šeit atsaukšos tikai uz to secinājumiem. Barības elementu iznese kukurūzas zaļmasas ieguvei 35 t ha-1 ar sausnas saturu 25%, bija N 108-113 kg, P2O5 58-64 kg, K2O 109-118 kg (Gaile, Kopmanis, 2005). Kukurūzai ļoti svarīgs ir sabalansētas minerālelementu attiecības. Palielinātas slāpekļa mēslojuma devas var nedot cerētos rezultātus. Ieteicamā barības elementu attiecība kukurūzai ir N:P:K = 1 : 0.6 : 1.1.
Kukurūza ir atsaucīga uz kūtsmēslu vai digestāta lietošanu. Vidēji ieteicams lietot 30 – 50 t ha-1 organisko mēslojumu. Par digestāta lietošanas efektivitāti 2012 un 2014.g. pētījumu rezultāti pieejami elektroniski LLKC mājas lapā sadaļā augkopība-demonstrējumi. Kukurūzas audzēšanai lietots digestāts 40 t ha-1 (Brosova, 2014) un 50 t ha-1 (Litiņa, 2012), gan bez, gan kopā ar minerālmēsliem. Lietojot organisko mēslojumu nepieciešams zināt tā ķīmisko sastāvu, lai varētu korekti aprēķināt mēslojuma devas gan organiskajam, gan minerālmēslojumam.
Kukurūzai svarīga ir arī mikroelementu lietošana. Franču selekcionāri (CAUSSADE SEMENCES) iesaka sekojošas minerālelementu lietošanas normas kukurūzas skābbarības ieguvei:
Jāņem vērā, ka kukurūza ir siltummīlošs augs, un vēsos apstākļos minerālelementu uzņemšana ir traucēta. Attēlā zemāk redzammais antociāna krāsojums kukurūzas lapās liecina par fosfora trūkumu augā. Tas radies nevis nepietiekamas vai nesabalansētas mēslošanas dēļ, bet aukstā laika dēļ, jo traucēta visu minerālelementu uzņemšana augā. Šādi kukurūzas lauki Latvijā nav retums, jo gandrīz katru otro gadu pavasaris un vasaras sākums ir auksts. Šādos apstākļos risinājums ir augu mēslošana caur lapām.
Taču arī šeit nevajag aizrauties. Lapu mēslojums nav “panākumu atslēga” visām nelaimēm. Sausajā 2018.g. vasarā, kad nokrišņu nebija, un minerālvielas caur saknēm augs neuzņēma, mēģinājums tos pabarot caur lapām dažiem saimniekiem beidzās neveiksmīgi – ar lapu apdegumiem. Teorētiski viss domāts pareizi, tikai praktiskais izpildījums nebija pareizs, jo arī rītā gaisa teperatūra jau bija par augstu, priekš novārgušajiem augiem.
Ļoti svarīgs kukurūzas kopšanas darbs Latvijas apstākļos ir nezāļu ierobežošana. Augsne ir bagāta ar nezāļu sēklām, un augsnes kultivācija, it īpaši kukurūzai ieteicamā dziļirdināšana “atmodina” daudzus gadus zemē “gulējušās” nezāļu sēklas. Nezāļu ierobežošana jāveic savlaicīgi, jo mūsu klimatiskajos apstākļos nezāles ne tikai patērē kukurūzai nepieciešamo ūdeni un barības vielas, bet arī rada noēnojumu gaismas prasīgajai kukurūzai. Latvijas pavasaros, gaisa un augsnes temperatūra parasti nav pietiekama straujai kukurūzas attīstībai, savukārt nezāļu augšanai tas netraucē.
Vēl viens būtisks iemesls savlaicīgai herbicīdu lietošanai ir kritiskie periodi kukurūzas attīstībā. Viens no tiem ir 6 - 10 lapu stadijā, kad veidojas vālīšu aizmetņi. Herbicīda radītais stress var izpausties ne tikai kā auga augšanas un attīstības ievērojama palēnināšanās uz vairākām dienām. Tas var ietekmēt arī katram hibrīdam raksturīgo sēklu daudzumu vālītē. Pamatmērķis, audzējot kukurūzu, ir laba vālīšu raža, tāpēc herbicīdu radītais stress vālīšu aizmetņu veidošanās laikā var atstāt būtisku iespaidu uz gaidāmo ražu. Šeit svarīga ir arī katra konrētā kukurūzas hibrīda izturība pret stresa fakoriem. Attēlā zemāk redzmi divi dažādi kukurūzas hibrīdi vienā laukā pēc herbicīdu lietošanas. Kreisajā pusē hibrīds (ar pīķveidīgi saritinātām lapām) ir acīm redzmi jutīgāk reaģējis uz herbicīda lietošanu.
2.Kukurūzas novākšana.
Pareiza novākšanas laika izvēle ir svarīga augstas un kvalitatīvas kukurūzas ražas ieguvei. Tradicionāli Latvijā kukurūzu novācam septembra beigās, lai iegūtu pēc iespējas lielāku sausnas ražu. Mūsdienās kukurūzas auzētāji tiecas ne tikai pāc augstākas ražas, bet arī pēc augstāka cietes saura sausnā. Daudzu gadu garumā pārbaudot Latvijas Šķirnes Sēklas piedāvātos kukurūzas hibrīdus izmēģinājumos LLU MPS Vecauce, esam pārliecinājušies, ka cietes saturs sausnā ir cieši saistīts ar sausnas saturu kukurūzas zaļmasai. Jo augstāks ir sausnas saturs ražas novākšanas laikā, jo lielāks ir arī cietes saturs sausnā.
Optimālais ir sausnas saturs, kvalitatīvas skābbarības ieguvei, tiek minēts 28 – 35%, bet minimālais nepieciešamais – 25%. Ja saunas saturs ir zemāks, masa ir par mitru, un vērtīgās barības vielas, skābbarības gatavošanas procesā, aiztek kopā ar sulu. Arī pārlieku augsts sausnas saturs (virs 38%) nav vēlams, jo lapās un stiebros tad strauji pieaug kokšķiedras frakciju (NDF un ADF) saturs. Lapu – stiebru frakcijas kvalitātes samazinājumu, ne vienmēr spēj kompensēt labāk nogatavojušos vālīšu (un graudu) īpatsvars ražā. Sausa kukurūzas masa arī grūtāk sablīvējas, kas var būt par iemeslu nekvalitatīvai skābbarībai.
Lai vieglāk būtu plānot novākšanas laiku, vēlams atzīmēt kukurūzas ziedēšanas fāzi – kad kukurūzas augam ir pilnībā redama skara, un kurūzas vālītei drīksnas. Vēlamā novākšanas gatavība skābbarības sagatavošanai iestāsies 40 - 47 dienas pēc ziedēšanas. Vizuāli kukurūzas gatavību var noteikt pēc “piena līnijas” atrašanās vietas kukurūzas graudā. Ja “piena līnija” atrodas aptuveni grauda vidū (kā redzmas zēmāk attēlā pārgrieztrajā vālītē), tad sausnas saturs kukurūzas zaļmasai iespējams būs sasniedzis 28-32%.Korektai kukurūzas gatavības noteikšnai vēlams ņemt paraugus un analizēt sausnas saturu.
Būtiskas korekcijas plānotajā ražas novākšanā var ieviest rudens salnas. Salnu ietekmē palielinās sausnas saturs zaļmasā. Tomēr gaidīt salnas, lai palielinātu sausnas ražu ir aplami. Pēc salnām, uznākot lietum, vērtīgās barības vielas tiek izskalotas, kā arī uz kukurūzas attīstās pelējuma sēnes. Tāpēc nosalusi kukurūza nekavējoties jānovāc. Novākšanas laika plānošana uz oktobri, pastiprināta salnu riska dēļ, nebūtu ieteicama.
Kukurūzas novākšanas augstums tradicionāli ir 15 – 20 cm, tomēr to var pļaut arī augstāk (līdz pat 50 – 70 cm). Kukurūzas novākšanas augstuma maiņu var izmantot, lai regulētu iegūstamās skābbarības ražu un kvalitāti. Jo augstāk kukurūzu pļaus, jo iegūtā sausnas raža būs zamāka, toties tās kvalitāte būs labāka. Mūsdienās kukurūzas selekcionāri mēģina samazināt tā saucamās “šķēres” starp ražas lielumu un kvalitāti. Jaunie skābbarības kukurūzas hibrīdi tiek veidoti ar labālu aplapojumu auga apakšējā daļā, un tik pievērsta uzmanība arī stiebra kvalitātei.
Novāktās kukurūzas smalcināšana mūsdienās tiek veikta pie ražas novākšanas. Ieteicamais daļiņu lielums svārstās no 9 – 25 mm. Jo augstāks ir zaļmasas sausnas saturs novākšanas laikā, jo mazāks smalcinājuma izmērs jāizvēlas. Tā kā nepietiekams sausnas saturs kukurūzas nobvākšanas laikā Latvijā nav retums, tad vērtīgo barības sulu aizplūdi var samazināt, izvēloties lielāku smalcināmo daļiņu izmēru. Galvenais, kam jāpievērš uzmanība, neatkarīgi no smalcināmo daļiņu izmēra, ir tas, lai kukurūzas grauds nepaliktu vesels, bet tiktu saplacīnāts.
Kukurūza ir prasīgs kultūraugs, tomēr ievērojot pareizu audzēšanas tehnoloģiju, var sagaidīt lieliskus rezultātus skābarības ražošanā arī Latvijas mainīgakjos klimatiskajos apstākļos.
Citi raksti par šo tēmu:
FAKTORI, KURIEM JĀPIEVĒRŠ UZMANĪBA, IZVĒLOTIES AUDZĒT KUKURŪZU. Lasīt>>
KAD UN KĀ LABĀK SĒT KUKURŪZU? Lasīt >>
Izmantotā literatūra
- Gaile Z., Kopmanis J. (2005) Pētījumi par barības vielu iznesi ar kukurūzas ražu un kukurūzas mēslošanai nepieciešamo NPK normu. 2003.-2005.g. Lauka izmēģinājumi un demonstrējumi 2005, LLKC, Ozolnieki, 79. – 82. lpp.
- Brosova A. (2014) Digestāta lietošanas efektivitāte kukurūzas sējumā. Lauka izmēģinājumi un demonstrējumi 2014, LLKC, Ozolnieki, 52. – 57. lpp.
- Litiņa I. (2012) Digestāta kā mēslošanas līdzekļa efektivitātes novērtējums kukurūzas sējumā. Lauka izmēģinājumi un demonstrējumi 2012, LLKC, Ozolnieki, 5. – 8. lpp.