Augstražīga zelmeņa ierīkošanai un uzturēšanai nepieciešama liela uzmanība. Ir svarīgi augsnes sastāvu papildināt ar trūkstošajiem minerāl elementiem augstu ražu ieguvei. 

Slāpekļa minerālmēslojums gadu no gada var atšķirties pēc vajadzības, taču Fosfora (P) un Kālija (K) saturs augsnē nav tik dinamisks, un to ir iespējams noteikt, veicot augsnes analīzes.

Pamat-mēslošana

Izvēloties P un K mēslojuma daudzumu, ir jāņem vērā augsnē jau esošais minerāl-elementu daudzums un plānotā raža. Ja augsnes minerāl-elementu fons ir optimālā līmenī, tad pietiek ar iznešu atgriešanu.   

Strādājot ar konstantas devas metodi  vidēji ieteicams lietot:

  • P2O5 40-60 kg
  • K20 80-110 kg vai
  • Organiskais mēslojums (40-60t/ha)

Izvēloties precīzās mēslošanas metodi ar kartēšanu, iespējams ieekonomēt līdz 60 EUR uz ha - mēslojot tur, kur ir nepieciešams un nepārmēslot tur, kur tas nav nepieciešams.

 

Papildmēslošana

Kad tad ir īstais laiks?

Slāpeklis (N) augsnē ir dinamiskākais elements. Tā izmantošanās spēja diemžēl ir zema, pateicoties lielam mitrumam, aukstumam vai sausumam. No 100 kg izkaisītā slāpekļa mēslojuma, tikai 30-60% tiek izmantoti auga mēslošanai, pārējais nonāk atmosfērā, ūdeņos un nezāļu barošanai. Lai samazinātu slāpekļa nelietderīgu izmantošanu, ir vērts veikt auga monitoringu (t.i. noteikt hlorofila saturu augos). Tas atspoguļo slāpekļa daudzumu augā un tā nepieciešamību (par šo tēmu sīkām pastāstīšu nākamajā blogā).   

Savukārt, lai augs uzņemtu trūkstošo slāpekli - ūdens un gaisa attiecībai augsnē jābūt vienādai, kā arī jābūt atbilstošai augsnes temperatūrai. Mēslošanai agrā pavasarī, kad zeme ir sasalusi, nav ekonomiski pozitīva pamatojuma.

Praksē pārbaudīta metode: pirms mēslošanas 5 dienu vidējā gaisa temperatūra ir 5 0C un turpmākās 5 dienas pēc mēslošanas vidējā gaisa temperatūra tiek prognozēta vismaz 5 0C .  

Kad šis nosacījums ir izpildīts, tad var apsvērt papildmēslošanu, veģetācijas atjaunošanai. Nav jēgas lieki izmest N mēslojumu zemē, ja augs to nespēj uzņemt!

Slāpekļa mēslojumu dod veģetācijas periodā dalītās devās  100- 160 kg/ ha. Atsākoties veģetācijai, retākā zālāju sējumā var palielināt slāpekļa devu, lai veicinātu cerošanu, savukārt biezākā sējumā samazināt.  

Vēl būtiski pieminēt - ja zālājā tauriņziežu īpatsvars pārsniedz 75%, tad N mēslojumu var nedot, vai dot samazinātās devās (30-40 kg/ha).

 

Lai sokas pavasara darbi!