Ko vēl var paspēt šosezon, lai nodrošinātu ražīgus zālaugu zelmeņus nākamajā gadā?

Šogad ir īstais laiks atcerēties pamat zināšanas par zālāju sējas laikiem. Visos semināros un mācību materiālos par lopbarības zālāju ierīkošanu tiek norādīti divi sējas termiņi:

  • agri pavasarī un
  • vasarā  - no jūnija līdz augusta sākumam (lai augi līdz ziemai sacerotu).

Latvijā tradicionāli zālāji tiek sēti pavasarī, taču šobrīd svarīgi ir zināt, ka lopbarības zālājus var sēt visu vasaru!

Šajā veģetācijas sezonā mūsu reģionu bija piemeklējis netipisks sausums un karstums. Daudziem lopkopējiem reālas bažas sagādā ganāmpulka nodrošināšana ar lopbarību. Zāles masa ir netipiski zema, karstajā saulē bez lietus veldzējuma zālāji burtiski izdega.

Ganību platības nereti atgādina dienvidu zemēs redzēto, atsevišķās pļaujamajās platībās rullis dzenā rulli... Atliek cerēt, ka šo sezonu pārdzīvot palīdzēs tālredzīgi domājošo saimnieku iepriekš sagādātās lopbarības rezerves, “brīvo platību” nokopšana un beigu beigās sagaidītais lietus.

Tajā pašā laikā šodien ir jādomā arī par nākamo sezonu, kas ļaus atjaunot krājumus un sagādāt rezervi priekšdienām, jo zāles lopbarība veido vidēji 60-80% no dzīvnieku barības devas. Jau šobrīd ir jāplāno – kur, ko un cik daudz varēs vākt nākamgad?

Pētījumi un ilggadīgā pieredze rāda, ka augstākas zāles ražas arī mazāk labvēlīgos klimatiskajos, t.sk., sausuma apstākļos, nodrošina zelmeņi, kuri:

  • ir jaunāki (1. – 2. lietošanas gads),
  • atbilstoši mēsloti un
  • kuru sastāvā ir atšķirīgas stiebrzāļu sugas un augsts tauriņziežu īpatsvars.

Regulāra zelmeņa atjaunošana ir pamats augstu ražu ieguvei. Tāpēc gribam aicināt ar steigu izvērtēt nesen atjaunoto zālaugu platības – vai tās ir pietiekamas, un kāda ir to kvalitāte, lai nākamajā sezonā nav jāviļas.

Šajā gadā saskaramies ar mitruma deficītu jau kopš agra pavasara, tādēļ pastiprināta uzmanība jāpievērš šosezon sētajiem zelmeņiem – vai un cik kvalitatīvi tie ir sadīguši? Ja pēc, beidzot sagaidītā lietus, dīgsti tā arī neparādās vai tie ir stipri izretināti un nevienmērīgi, tad ir velti cerēt uz brīnumu. Ticamākais, ka dīgt sākušās sīkās sēkliņas karstumā un sausumā ir vienkārši sažuvušas un vairāk neuzdīgs pat pēc kārtīgām lietavām. Tad nekas cits neatliek, kā vēl šovasar pēc beidzot sagaidītā lietus veikt zālaugu sēju (atkārtotu vai papildus). Uz rudens pusi naktis kļūst garākas, gaisa mitrums palielinās un karstuma/sausuma periodi vairs nav tik postoši. Beidzamo gadu klimatiskās kaprīzes liek meklēt jaunus risinājumus un pārvērtēt labākos zālaugu sējas termiņus, novirzot tos arī uz vasaras otro pusi.

Der zināt, ka šovasar sētie zālāju zelmeņi nākamgad nodrošinās pilnu ražu (3 – 4 pļāvumus). Ja atliksiet zālāju sēju uz nākamo pavasari, tad nākamgad (sējas gada) iegūtā zāles raža būs ievērojami zemāka.    

 

 

Kas jāatceras, ierīkojot zālaugu zelmeni?

 

Tauriņziežus lopbarības maisījumos var sēt līdz jūlija beigām, stiebrzāles līdz pat augusta beigām. Tauriņziežiem svarīgi paspēt kārtīgi iesakņoties, sacerot, uzkrāt ziemošanai nepieciešamās barības vielu rezerves. Tas garantē labāku ziemošanu un augstas ražas jau nākamā gada pirmajā pļāvumā.

Jāatceras daži pamatprincipi, kuri ir strikti jāievēro, lai iesētais zālājs labi sadīgtu, attīstītos un spētu nodrošināt augstražīgu zelmeni:

  1. augsnes un klimatiskajiem apstākļiem atbilstošu zālaugu sugu un šķirņu izvēle. Ņemot vērā augsnes neviendabību un atšķirīgus apstākļus atsevišķās sezonās, noteikti priekšroka dodama zālaugu maisījumiem, kuros iekļautas atšķirīgas stiebrzāļu un tauriņziežu sugas un šķirnes. Ja atsevišķā sezonā vai lauka nogabalā sliktāk jutīsies viena suga vai šķirne, to spēs kompensēt cita, tādējādi izlīdzinot zelmeņa ražu visā platībā atšķirīgu sezonu griezumā;
  2. jāizvērtē augsnes analīžu rezultāti, tas ļaus izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošāko maisījumu un iestrādāt pamatmēslojumā nepieciešamo augu barības elementu daudzumu;
  3. kvalitatīva augsnes sagatavošana – augsnei jābūt sīkdrupatainai, labi sastrādātai, ar pietiekami cietu gultni, lai sīkā zālaugu sēkliņa pārlieku irdenā augsnē neiekristu pārāk dziļi. Pārlieku dziļa sēja apgrūtinās sēklu dīgšanu un rezultātā veidosies novājināts, izretināts, nevienmērīgs zelmenis;
  4. pievelšana pirms un pēc sējas pastiprināta sausuma apstākļos ir obligāts pasākums! Tā nodrošina sēklām labāku kontaktu ar augsni, ātrāku un vienmērīgāku dīgšanu. Piedevām sējums tiek pasargāts no straujām lietusgāzēm un vēja virpuļiem, un augsnē tiek iespiesti sīkie akmentiņi, nodrošinot kvalitatīvāku zāles masas savākšanu;
  5. kvalitatīva sēja – atbilstoši ieregulēts sējas dziļums, vienmērīga izkliede un sēklu iestrāde augsnē;
  6. appļaušanas augstums pēc sadīgšanas nedrīkst būt pārāk zems, sevišķi pastiprināta sausuma apstākļos! Starpcitu nezāles sausumā var nostrādāt arī kā aizsegs pārlieku spēcīgai saulei, tāpēc kritiski jāizvērtē, kad un kā veikt appļaušanu.

Visbeidzot vienmēr jāievēro – tikai regulāra un kvalitatīva zālaugu zelmeņa atjaunošana nodrošina augstas zāles ražas! Jo vecāks zālājs, jo mazražīgāks un mazāk kvalitatīvs tas paliek! Jo jaunāks zelmenis, jo tas ir noturīgāks nelabvēlīgos apstākļos gan ziemā, gan vasarā!

Tāpat vienmēr izvērtējiet, cik kvalitatīvs ir sēklas materiāls un iegādājieties to tikai no uzticama piegādātāja.