Katru sezonu nākas dzirdēt, ka pēc sēklu sējas ir intensīvi sadīgušas nezāles. Šogad, piemēram, pietiekamais mitruma daudzums ir bijis īpaši labvēlīgs balandu straujai augšanai.
Taču lauksaimnieki var justies droši - sertificētos sēklu maisījumos nezāļu sēklu noteikti nav. Par to ļoti viegli pārliecināties, atverot sēklu maisu.
Turpinot par pieminēto un izplatīto balandu: daudzsēklu (Chenopodium polyspermum) un baltā (Chenopodium album) ir ļoti plaši izplatītas nezāles, kas sastopamas visos kultūraugos, laukmalās, grāvju malās, ceļmalās, dārzos u.c. Tās labprāt aug mitrās augsnēs un ir ļoti izplatītas mitrās vasarās. Balanda ir ļoti vitāla un labi dīgst arī sausākos apstākļos, kad sētie zālaugi ar dīgšanu vēl kavējas.
Balandas sēklas augsnē dīgtspēju var saglabāt līdz 38 gadiem! Sēklas ir tumšas, ieapaļas, pēc izskata ļoti līdzīgas kā melnās kvinojas sēklas, jo kvinoja (Chenopodium quinoa) arī ir balandu dzimtas augs.
Latvijā nezāļu netrūkst, un to sēklu krājums augsnē ir ļoti liels. Latvijā LLU Zemkopības institūta un LAAPC veiktajos pētījumos konstatēts, ka vienā m2 nezāļu sēklu skaits 5 cm augsnes virskārtā svārstās no 5000 līdz 16000 sēklām, bet ārzemēs veiktajos pētījumos tiek minēts vēl lielāks skaits - līdz pat 40 600 sēklām/m2 (Jannat u.c., 2019). Nezāļu sēklas savu dīgtspēju var saglabāt ilgstoši. Augsnes apstrāde pirms sējas, vai sējas laikā ir viens no faktoriem, kas ļoti labvēlīgi ietekmē nezāļu sadīgšanu. Nodrošinot nezāļu sēklām labu kontaktu ar augsni un gaismas piekļuvi tām, tiek veicināta to dīgšana. Augsnes apstrāde pavasarī nodrošina to, ka nezāļu sēklas sadīgst vienmērīgi (un rodas iespaids, ka tās ir iesētas).