Aizvien vairāk saimnieku novērtē starpkultūru audzēšanas ieguvumus. Pirmajos gados starpkultūru sēja tika izvēlēta galvenokārt, lai iegūtu platību maksājumus atbilstoši 2018.g. grozījumiem MK noteikumos Nr.126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem". Tagad lauksaimnieki aizvien vairāk pievērš uzmanību tieši starpkultūru audzēšanas ieguvumiem no agronomiskā viedokļa.

No agronomiskā viedokļa starpkultūru audzēšanai ir divi galvenie pamatuzdevumi:

    • augsnes struktūras un auglības uzlabošana;
    • neizmantotā slāpekļa akumulācija un augu barības vielu reciklācija.

Rietumeiropā lielāks uzsvars tiek likts uz starpkultūrām kā slāpekļa uztvērēj-augiem, par ko liecina arī starpkultūru angliskais nosaukums “Catch crop”. Augi, kas iesēti pēc pamatkultūras novākšanas un turpina augt un uzņemt barības vielas, kā rezultātā tiek piesaistīti ražas veidošanā neizmantotie barības elementi un aizturēta to noplūde ūdens baseinos.

Latvijā starpkultūrām lielāka uzmanība tiek pievērsta, kā augsnes struktūras un auglības uzlabotājiem, un kā zaļmēslojuma augiem. No šī aspekta raugoties, īpaši nozīmīgi ir starpkultūru augu maisījumi. Katrai augu sugai ir raksturīga sava sakņu sistēmas uzbūve. Tradicionāli izmantotajiem zaļmēslojuma augiem – eļļas rutkam un baltajām sinepēm ir raksturīga dziļa mietsakne, kas nodrošina augsnes dziļ-irdināšanu. Savukārt viengadīgai airenei un auzām ir spēcīgi attīstīta un pietiekami dziļa bārkšsakņu sistēma. Tāpēc tieši maisījumu audzēšana nodrošina vislabākos rezultātus augsnes struktūras uzlabošanā.    

Šogad mūsu piedāvājumam nākuši klāt divi jauni starpkultūru maisījumi:

Abi sēklu maisījumi veidoti vadoties no klientu vēlmēm, un to sastāvā nav iekļauti zirņi, lai atvieglotu maisījumu sēju.

Ar viesiem starpkultūru sēklu maisījumiem var iepazīties mūsu e-veikalā vai informatīvajā materiālā.

Maisījuma Zaļai Zemei S4 sastāvā ir sakņu redīss. Tam raksturīga spēcīga, resna sakne, kas spēj iekļūt dziļi zemē un strukturēt pat ļoti sablīvētu augsni. Sakņu redīsu audzēšanas ļauj dziļi irdināt augsni, nodrošina organiskās vielas satura paaugstināšanos. Pēc to audzēšanas uzlabojas augu barošanās un ūdens režīms.

 

Kad labāk sēt?

Vairakkārt mums ir jautāts par starpkultūru maisījumu sējas laiku – vai tiešam nedrīkst sēt agrāk, un jāgaida līdz augusta beigām? Protams, nē – vēlā rudens sēja nav obligāts priekšnoteikums zaļmēslojuma augu audzēšanai un augsnes ielabošanai. Ja Jūsu galvenais mērķis ir uzlabot augsnes auglību, starpkultūru sēklu maisījumus var sēt, sākot no pavasara līdz rudenim. Sējot pavasarī, zaļo masu var iestrādāt augsnē jau 40 – 60 dienas pēc sējas.    

Savukārt, ja vēlaties izpildīt arī zaļināšanas prasības, tad galvenais nosacījums, kam jāpievērš uzmanība - ir sējumu saglabāšana vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Tas nozīmē, ka pavasara sēja nebūs lietderīga, jo augi būs pārauguši, kā arī notiks augsnes piesārņošana ar sēklām. Ātri augošie augi – eļļas rutks, baltās sinepes, griķi, viengadīgā airene ziedēt sāk aptuveni četrdesmit dienas pēc sējas (sējot vasaras vidū vai beigās, ziedēšana var iestāties arī vēlāk). Maisījumu sējas laiks jāplāno tā, lai augi līdz oktobra beigām nespētu nobriedināt sēklas. Ja starpkultūras tiek audzētas pēc ziemājiem, tad sējas laiku nosaka ziemāju sugas novākšanas laiks. Un tad aktuāls kļūst otrs MK noteikumos izvirzītais priekšnoteikums – jāiesēj ne vēlāk kā līdz 1. septembrim.